Taukskābes
Taukskābes ir karbonskābes ar 4 līdz 30 (visbiežāk 14—24) oglekļa atomu garām molekulu virknēm. Dabā sastopamas vairāk nekā 1000 dažādu taukskābju, no kurām izplatītākās ir apmēram 20.[1] Dabā taukskābes pastāv glicerīna esteru veidā augu eļļās un dzīvnieku taukos (atkarībā no taukskābju saišu piesātinātības), no kā tās arī lielākoties iegūst. Vēl taukskābes var iegūt, oksidējot ogļūdeņražus. Taukskābes, kas nav piesaistītas citām molekulām, sauc par brīvajām taukskābēm.
Uzbūve labot šo sadaļu
Taukskābes veido gara piesātināta vai nepiesātināta ogļūdeņraža atlikuma virkne, kuras galā ir karboksilgrupa (−COOH). Ar rentgenstruktūranalīzi noskaidrots, ka ogļūdeņražu virknes ir zigzagveida uzbūves, un leņķi starp oglekļa atomu saitēm ir 110—114°.[1]
Iedalījums labot šo sadaļu
Pastāv vairāki taukskābju iedalīšanas veidi. Taukskābes var iedalīt pēc oglekļa atomu skaita virknē:
- īso virkņu taukskābēs, ko veido 4—6 oglekļa atomi;
- vidēji garo virkņu taukskābēs, ko veido 8—10 oglekļa atomi;
- garo virkņu taukskābēs, ko veido 12 un vairāk oglekļa atomi.[1]
Taukskābes var arī iedalīt pēc to piesātinātības:
- piesātinātajās taukskābēs, kuru molekulās visas saites starp oglekļa atomiem ir vienkāršas;
| Triviālais nosaukums | Ķīmiskā uzbūve | C:D |
|---|---|---|
| Kaprilskābe | CH3(CH2)6COOH | 8:0 |
| Kaprīnskābe | CH3(CH2)8COOH | 10:0 |
| Laurīnskābe | CH3(CH2)10COOH | 12:0 |
| Miristīnskābe | CH3(CH2)12COOH | 14:0 |
| Palmitīnskābe | CH3(CH2)14COOH | 16:0 |
| Stearīnskābe | CH3(CH2)16COOH | 18:0 |
| Arahīnskābe | CH3(CH2)18COOH | 20:0 |
| Behenskābe | CH3(CH2)20COOH | 22:0 |
| Lignocerīnskābe | CH3(CH2)22COOH | 24:0 |
| Cerotīnskābe | CH3(CH2)24COOH | 26:0 |
- nepiesātinātajās taukskābēs, kuru molekulās ir viena vai vairākas divkāršās saites, atkarībā no divkāršo saišu skaita sīkāk iedalot:
- mononepiesātinātajās taukskābēs (MNTS; angļu: MUFA — monounsaturared fatty acid), kuru molekulās ir viena divkāršā saite. Tās ir apmēram puse no cilvēka organismā esošajām taukskābēm;
- polinepiesātinātajās taukskābēs (PNTS; angļu: PUFA — polyunsaturared fatty acid), kuru molekulās ir 3—6 divkāršās saites. Daļa polinepiesātināto taukskābju (linolskābe, linolēnskābe u.c.) ir neaizstājamas, proti, cilvēka un citu dzīvnieku organismi nespēj šīs taukskābes sintezēt, un tās uzņemamas tikai ar pārtiku.[1]
| Triviālais nosaukums | Ķīmiskā uzbūve | Δx | C:D | n−x |
|---|---|---|---|---|
| Miristoleīnskābe | CH3(CH2)3CH=CH(CH2)7COOH | cis-Δ9 | 14:1 | n−5 |
| Palmitoleīnskābe | CH3(CH2)5CH=CH(CH2)7COOH | cis-Δ9 | 16:1 | n−7 |
| Sapienskābe | CH3(CH2)8CH=CH(CH2)4COOH | cis-Δ6 | 16:1 | n−10 |
| Oleīnskābe | CH3(CH2)7CH=CH(CH2)7COOH | cis-Δ9 | 18:1 | n−9 |
| Elaidīnskābe | CH3(CH2)7CH=CH(CH2)7COOH | trans-Δ9 | 18:1 | n−9 |
| Vakcēnskābe | CH3(CH2)5CH=CH(CH2)9COOH | trans-Δ11 | 18:1 | n−7 |
| Linolskābe | CH3(CH2)4CH=CHCH2CH=CH(CH2)7COOH | cis,cis-Δ9,Δ12 | 18:2 | n−6 |
| Linoelaidīnskābe | CH3(CH2)4CH=CHCH2CH=CH(CH2)7COOH | trans,trans-Δ9,Δ12 | 18:2 | n−6 |
| α-linolēnskābe | CH3CH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CH(CH2)7COOH | cis,cis,cis-Δ9,Δ12,Δ15 | 18:3 | n−3 |
| Arahidonskābe | CH3(CH2)4CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CH(CH2)3COOHNIST | cis,cis,cis,cis-Δ5Δ8,Δ11,Δ14 | 20:4 | n−6 |
| Eikosapenskābe | CH3CH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CH(CH2)3COOH | cis,cis,cis,cis,cis-Δ5,Δ8,Δ11,Δ14,Δ17 | 20:5 | n−3 |
| Erukskābe | CH3(CH2)7CH=CH(CH2)11COOH | cis-Δ13 | 22:1 | n−9 |
| Cervonskābe | CH3CH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CH(CH2)2COOH | cis,cis,cis,cis,cis,cis-Δ4,Δ7,Δ10,Δ13,Δ16,Δ19 | 22:6 | n−3 |
Atsauces labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Taukskābes |
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Māra Kūka. Lipīdi. Mācību līdzeklis organiskajā ķīmijā. Jelgava : Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2007. 13.—19. lpp.
 | Šis ar organisko ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |