Wiki Latviešu 2024
LatviešuDeutschEnglish

Tjūringa balva

ikgadējs apbalvojums datorzinātnē

Alana Tjūringa balva ir ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz starptautiska Skaitļošanas tehnikas asociācija (Association for Computing Machinery, ACM) "indivīdiem, kas izvēlēti par viņu tehniskas dabas ieguldījumu, kas veikts skaitļošanas nozarē". Ieguldījumam jābūt paliekošam un nozīmīgam datorzinātnes jomā.[2] Šis apbalvojums bieži vien tiek saukts par "datorzinātņu Nobela prēmiju".[2] Tas ir nosaukts par godu Alanam Tjūringam, britu matemātiķim, kurš bieži vien tiek saukts par datorzinātnes un mākslīgā intelekta teorijas tēvu.[3]

Alana Tjūringa balva
Stīvena Ketla šungīta Alana Tjūringa statuja Blečlija parkā.
PasniedzSkaitļošanas tehnikas asociācija (ACM)
ValstsASV
BalvaUS $1,000,000[1]
Pirmoreiz pasniegta1966. gadā
Pēdējoreiz pasniegta2022. gadā
Oficiālā mājaslapaamturing.acm.org

Kopš 2007. gada tiek piešķirta arī 250 000 ASV dolāru prēmija, ko sponsorē Intel un Google.[2] 2014. gada 13. novembrī tika paziņots, ka Google palielinājusi naudas prēmijas apmēru, un turpmāk (sākot ar 2014. gada laureātu) prēmija būs 1 000 000 ASV dolāru, tādējādi sasniedzot pasaules prestižāko balvu līmeni.[4]

Balvas saņēmēji

labot šo sadaļu
GadsLaureātiPilsonībaNopelni[5]
1966Alans Perliss  ASVPar ietekmi programmēšanas paņēmienu uzlabošanā un kompilatoru izveidē.[6]
1967Moriss Vilkss  Apvienotā KaralistePlašāk zināms kā EDSAC, pirmā datora ar iekšēji glabātu programmu, projektētājs un radītājs. 1949. gadā radītais EDSAC izmantoja dzīvsudraba līniju aiztures atmiņu. Viņš ir zināms arī kā grāmatas "Preparation of Programs for Electronic Digital Computers" autors (kopā ar Vīleru un Gilu) 1951. gadā, kurā pirmoreiz parādījās programmatūras bibliotēku jēdziens.[7]
1968Ričards Hamings  ASVPar darbu ar skaitliskajam metodēm, automātiskajām kodēšanas sistēmām un kļūdas nosakošiem un labojošiem kodējumiem.[8]
1969Mārvins Minskis  ASVPar viņa centrālo lomu mākslīgā intelekta nozares radīšanā, veidošanā, veicināšanā un padziļināšanā.[9]
1970Džeimss Vilkinsons  Apvienotā KaralistePar pētījumiem skaitliskajā analīzē, kas paplašināja ātrdarbīgu datoru pielietojumu, īpaša atzinība par darbu lineārās algebras aprēķinos un atpakaļejošā kļūdu analīzē.[10]
1971Džons Makartijs  ASVTēmas, kurās viņš ir guvis ievērojamu atzinību par savu darbu, apskatītas Dr. Makatrija lekcijā "Šībrīža stāvoklis mākslīgā intelekta izpētē".[11]
1972Edsgers Deikstra  NīderlandePar fundamentālo ieguldījumu programmēšanā, pieņemot augstu intelektuālu izaicinājumu; par uzstājību un praktisku demonstrāciju, ka programmām jābūt pareizi satādītām, ne tikai pareizi iekoriģētām; par apgaismojošu problēmu uztveri jau pie programmu pamatu izstrādes.[12]
1973Čārlzs Bahmans  ASVPar viņa ārkārtējiem ieguldījumiem datubāzu tehnoloģijā.[13]
1974Donalds Knuts  ASVPar viņa lielo ieguldījumu algoritmu analīzē un programmēšanas valodu izveidē, īpaši par plaši pazīstamo grāmatu sēriju The Art of Computer Programming.[14]
1975Elens Ņūels
Herberts Saimons		  ASV
 ASV		Par kopēju zinātnisku darbību vairāk kā divdesmit gadu garumā, sākotnēji sadarbībā ar Dž. K. Šovu RAND Corporation un pēc tam ar vairākiem fakultātes kolēģiem un studentiem Kārnegī Melona universitātē, ir veikuši ieguldījumu mākslīgā intelekta, cilvēka izziņas psiholoģijā un sarakstu apstrādē.[15][16]
1976Maikls Rabīns
Dana Skots		  ASV
 ASV		Par viņu kopējo publikāciju "Galīgi automāti un to lēmumu problēma", kurš ieviesa ideju par nedeterminētām mašīnām, kas ir pierādījies kā ārkārtīgi nozīmīgs jēdziens. Viņu klasiskā publikācija ir bijis pastāvīgs iedvesmas avots tālākiem pētījumiem šajā laukā.[17][18]
1977Džons Bekuss  ASVPar padziļinātu, ietekmīgu un paliekošu ieguldījumu praktisku augsta līmeņa programmēšanas sistēmu izstrādē, galvenokārt strādājot pie FORTRAN valodas, kā arī par radošām publikācijām par formālām procedūrām programmēšanas valodu specificēšanai.[19]
1978Roberts Floids  ASVPar ietekmi uz efektīvas un uzticamas programmatūras izstrādes metodēm un par dalību šo datorzinātnes apakšnozaru izveidē: sintaktiskās analīzes teorija, programmēšanas valodu semantika, automātiska programmu verifikācija, automātiskā programmu sintēze un algoritmu analīze.[20]
1979Kenets Aiversons  ASVPar pirmatklājēja darbu programmēšanas valodās un matemātiskajā pierakstā, kas noveda pie datorikas jomas, kas zināma kā APL, par ieguldījumu interaktīvo sistēmu realizācijā, APL pielietojumu izglītībā un programmēšanas valodu teorijā un praksē.[21]
1980Entonijs Hoars  Apvienotā KaralistePar viņa pamatieguldījumiem programmēšanas valodu definēšanā un izstrādē.[22]
1981Edgars Kods  ASVPar viņa fundamentālo un ilgstošo ieguldījumu datubāzu pārvaldības sistēmu teorijā un praksē.[23]
1982Stīvens Kuks  KanādaPar mūsu izpratnes par skaitļošanas sarežģītību veidošanu nozīmīgā un pilnīgā veidā.[24]
1983Kenets Tompsons
Deniss Ričijs		  ASV
 ASV		Par vispārīgas operētājsistēmu teorijas izstrādi un īpaši par UNIX operētājsistēmas realizāciju.[25][26]
1984Niklauss Virts  ŠveicePar vairāku inovatīvu programmēšanas valodu izstrādi — Algol W, Euler, Modula un Pascal.[27]
1985Ričards Karps  ASVPar viņa pastāvīgajiem ieguldījumiem algoritmu teorijā, ieskaitot efektīvu algoritmu izstrādi tīkla plūsmai un citām kombinatorikas optimizācijas problēmām, aprēķinātības noteikšanai polinomiālā laikā ar intuitīvu priekšstatu par algoritmisko efektivitāti un, vissvarīgāk, par ieguldījumiem NP-pabeigtības teorijā.[28]
1986Džons Hopkrofts
Roberts Tarjans		  ASV
 ASV		Par fundamentāliem sasniegumiem algoritmu un datu struktūru izstrādē un analīzē.[29][30]
1987Džons Koke  ASVPar nozīmīgu ieguldījumu kompilatoru teorijā un izstrādē, lielu sistēmu arhitektūrā un par samazinātas instrukciju kopas datoru (RISC) attīstīšanu.[31]
1988Ivans Saterlends  ASVPar viņa pirmatklājēja un vizionāra devumu datorgrafikā, sākot ar Sketchpad un tā turpinājumu.[32]
1989Viljams Kahans  ASVPar viņa ieguldījumu skaitļošanas matemātikas pamatos. Viens no galvenajiem ekspertiem peldošā komata aprēķinos. Kahans ir veltījis savu dzīvi, lai "padarītu pasauli drošu skaitļošanas aprēķinos."[33]
1990Fernando Korbato  ASVPar viņa pirmatklājēja darbu organizējot jēdzienus un vadot izstrādi vispārīga pielietojuma, liela izmēra, laiku un resursus koplietojošām sistēmām CTSS un Multics.[34]
1991Robins Milners  Apvienotā KaralistePar trijiem atsevišķiem un pilnīgi realizētiem sasniegumiem: 1) LCF, Skota loģikas skaitļojamām funkcijām mehanizācija, iespējams pirmais teorētiski pamatotais un praktiskais rīks datora asistētai pierādījumu veidošanai; 2) ML, pirmā valoda, kura iekļāva polimorfisku tipu secināšanu kopā ar tipu drošu izņēmumsituāciju apstrādes mehānismu; 3) CCS, vispārēja teorija par laiksakritību. Papildus viņš formulēja un pamatīgi attīstīja pilna abstrakciju, attiecību pētīšanu starp darbības un matemātisko semantiku.[35]
1992Batlers Lampsons  ASVPar ieguldījumu dalītas, personīgas skaitļošanas vides un tehnoloģijas izstrādē un realizācijā: darbstacijas, datortīkli, operētājsistēmas, programmēšanas sistēmas, displeji, drošība un dokumentu rediģēšana.[36]
1993Juris Hartmanis
Ričards Sternss		  ASV
 ASV		Atzinība par pētījumiem, kas radīja pamatus skaitļošanas sarežģītības teorijai.[37][38]
1994Edvards Feigenbaums
Radžs Redijs		  ASV
 ASV		Par pirmatklājēja darbu liela mēroga mākslīgā intelekta sistēmu projektēšanā un izveidē, demonstrējot mākslīgā intelekta tehnoloģiju praktisko nozīmību un potenciālo komerciālo ietekmi.[39][40]
1995Manuels Blums  ASVAtzinībā par viņa ieguldījumiem skaitļošanas sarežģītības teorijas pamatos un tās pielietojumos kriptogrāfijā un programmu pārbaudē.[41]
1996Amirs Pnueli  ASVPar auglīgo darbu, ieviešot datorzinātnē pagaidu loģiku un par izcilu ieguldījumu programmu un sistēmu verifikācijā.[42]
1997Daglass Engelbarts  ASVPar iedvesmojošu nākotnes redzējumu interaktīvajā skaitļošanā un nozīmīgu tehnoloģiju ieviešanu, lai palīdzētu realizēt šo redzējumu.[43]
1998Džims Grejs  ASVPar sākotnējiem ieguldījumiem datubāžu un transakciju apstrādes pētījumos un tehniskā līdera lomu sistēmas realizācijā.[44]
1999Freds Brukss  ASVPar nozīmīgu ieguldījumu datorarhitektūrā, operētājsistēmās un programminženierijā.[45]
2000Endrū Jao  ĶīnaAtzinība par viņa pamatieguldījumu skaitļošanas teorijā, ieskaitot sarežģītībā bāzēto teoriju par pseido-gadījuma skaitļu ģenerēšanu, kriptogrāfijā un komunikāciju sarežģītībā.[46]
2001Ūle Johans Dāls
Kristens Nīgārds		  Norvēģija
 Norvēģija		Par fundamentālām idejām objektorientētas programmēšanas izveidei, strādājot pie programmēšanas valodu Simula I un Simula 67 izveides.[47][48]
2002Ronalds Rivests
Adi Šamirs
Leonards Adlemans		  ASV
 Izraēla
 ASV		Par svarīgo ieguldījumu, padarot publiskās atslēgas kriptogrāfijas mehānismu noderīgu praksē.[49][50][51]
2003Alans Kejs  ASVPar pirmatklājēja darbu daudzām idejām mūsdienu objektorientētām programmēšanas valodām, Smalltalk izstrādes komandas vadīšanu un fundamentāliem ieguldījumiem personālo datoru attīstībā.[52]
2004Vintons Serfs
Roberts Kāns		  ASV
 ASV		Par pirmatklājēja darbu starptīklošanā, ieskaitot Interneta pamata saziņas protokolu, TCP/IP, projektēšanu un realizāciju un līdera lomu tīklošanas attīstībā.[53][54]
2005Peters Naurs  DānijaPar fundamentāliem pētījumiem programmēšanas valodu veidošanā un ALGOL 60 izstrādi, par kompilatoru izstrādi un programmēšanas paņēmienu un tehniku radīšanu.[55]
2006Frānsisa Allena  ASVPar pirmatklājēja ieguldījumu kompilatoru metožu optimizācijas teorijā un praksē, kuras radīja pamatus modernajiem optimizējošajiem kompilatoriem un automātiskai paralēlai izpildei.[56]
2007Edmunds Klārks
Elens Emersons
Džozefs Sifakis		  ASV
 ASV
 Francija		Par viņu lomu pārveidojot modeļu pārbaudi par augstas efektivitātes pārbaudes tehnoloģiju, kuru plaši izmanto aparatūras un programmatūras industrijā.[57][58][59]
2008Barbara Liskova  ASVPar devumu praktiskajiem un teorētiskajiem pamatiem programmēšanas valodu un sistēmu projektēšanā, īpaši datu abstrakciju, problēmapstrādi un dalītajiem aprēķiniem.[60]
2009Čārlzs Tekers  ASVPar pirmā mūsdienu personālā datora Alto projektēšanu un realizāciju un papildus par viņa dalību Ethernet un Tablet PC.[61]
2010Leslijs Veliants  ASVPar ieguldījumu algoritmu teorijā, tai skaitā aptuveni pareizas apmācības teoriju, komplekso uzskaitīšanas un algebriskās skaitļošanas teoriju, kā arī paralēlās un izkliedētās skaitļošanas teoriju.[62]
2011Džūda Perls  ASVPar fundamentālo ieguldījumu mākslīgajā intelektā, attīstot varbūtības un cēloņsakarības aprēķinus.[63]
2012Silvio Mikali
Šafija Goldvasere		  ASV
 ASV,  Izraēla		Par darbu, kas lika teorētiskos pamatus kriptogrāfijas zinātnei un deva jaunas metodes matemātisko pierādījumu efektīvai verifikācijai kompleksivitātes teorijā.[64][65]
2013Leslijs Lemports  ASVPar fundamentālu ieguldījumu izkliedētu un mijiedarbojošos sistēmu teorijā un praksē, it īpaši par tādu jēdzienu ieviešanu, kā cēlonība un loģiskais pulkstenis, drošība un dzīvīgums, replicējošie mehānismi un datu secīgā konsekvence.[66]
2014Maikls Stounbreikers  ASVPar fundamentālu ieguldījumu saistībā ar jēdzieniem un praksi, kas ir pamatā mūsdienīgām datubāzu pārvaldības sistēmām.[67]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Cacm Staff (2014). "ACM's Turing Award prize raised to $1 million". Communications of the ACM 57 (12): 20. doi:10.1145/2685372.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «A. M. Turing Award». ACM. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-12-12. Skatīts: 2007-11-05.
  3. ↑ Homer, Steven and Alan L. Selman. Computability and Complexity Theory. Springer via Google Books limited view. 35. lpp. ISBN 0-3879-5055-9. Skatīts: 2007-11-05.
  4. ↑ «Funding Level increased to $1M». ACM.
  5. ↑ Brīvs tulkojums no precīzā citāta. Pilnu tekstu angļu valodā skatīt atsaucēs.
  6. ↑ «Alan J Perlis». ACM.
  7. ↑ «Maurice V. Wilkes». ACM.
  8. ↑ «Richard W. Hamming». ACM.
  9. ↑ «Marvin Minsky». ACM.
  10. ↑ «James Hardy ("Jim") Wilkinson». ACM.
  11. ↑ «John McCarthy». ACM.
  12. ↑ «Edsger Wybe Dijkstra». ACM.
  13. ↑ «Charles William Bachman». ACM.
  14. ↑ «Donald ("Don") Ervin Knuth». ACM.
  15. ↑ «Allen Newell». ACM.
  16. ↑ «Herbert ("Herb") Alexander Simon». ACM.
  17. ↑ «Michael O. Rabin». ACM.
  18. ↑ «Dana Stewart Scott». ACM.
  19. ↑ «John Backus». ACM.
  20. ↑ «Robert (Bob) W Floyd». ACM.
  21. ↑ «Kenneth E. ("Ken") Iverson». ACM.
  22. ↑ «C. Antony ("Tony") R. Hoare». ACM.
  23. ↑ «Edgar F. ("Ted") Codd». ACM.
  24. ↑ «Stephen Arthur Cook». ACM.
  25. ↑ «Kenneth Lane Thompson». ACM.
  26. ↑ «Dennis M. Ritchie». ACM.
  27. ↑ «Niklaus E. Wirth». ACM.
  28. ↑ «Richard ("Dick") Manning Karp». ACM.
  29. ↑ «John E Hopcroft». ACM.
  30. ↑ «Robert (Bob) Endre Tarjan». ACM.
  31. ↑ «John Cocke». ACM.
  32. ↑ «Ivan Sutherland». ACM. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. septembrī. Skatīts: 2015. gada 26. aprīlī.
  33. ↑ «William (“Velvel”) Morton Kahan». ACM.
  34. ↑ «Fernando J ("Corby") Corbato». ACM.
  35. ↑ «Arthur John Robin Gorell ("Robin") Milner». ACM.
  36. ↑ «Butler W Lampson». ACM.
  37. ↑ «Juris Hartmanis». ACM.
  38. ↑ «Richard ("Dick") Edwin Stearns». ACM.
  39. ↑ «Edward A ("Ed") Feigenbaum». ACM.
  40. ↑ «Dabbala Rajagopal ("Raj") Reddy». ACM.
  41. ↑ «Manuel Blum». ACM.
  42. ↑ «Amir Pnueli». ACM.
  43. ↑ «Douglas Engelbart». ACM.
  44. ↑ «James ("Jim") Nicholas Gray». ACM.
  45. ↑ «Frederick ("Fred") Brooks». ACM.
  46. ↑ «Andrew Chi-Chih Yao». ACM.
  47. ↑ «Ole-Johan Dahl». ACM.
  48. ↑ «Kristen Nygaard». ACM.
  49. ↑ «Ronald (Ron) Linn Rivest». ACM.
  50. ↑ «Adi Shamir». ACM.
  51. ↑ «Leonard (Len) Max Adleman». ACM.
  52. ↑ «Alan Kay». ACM.
  53. ↑ «Vinton (“Vint”) Gray Cerf». ACM.
  54. ↑ «Robert (“Bob”) Elliot Kahn». ACM.
  55. ↑ «Peter Naur». ACM.
  56. ↑ «Frances ("Fran") Elizabeth Allen». ACM.
  57. ↑ «Edmund Melson Clarke». ACM.
  58. ↑ «E. Allen Emerson». ACM.
  59. ↑ «Joseph Sifakis». ACM.
  60. ↑ «Barbara Liskov». ACM.
  61. ↑ «Charles P. (Chuck) Thacker». ACM.
  62. ↑ «Leslie Gabriel Valiant». ACM.
  63. ↑ «Judea Pearl». ACM.
  64. ↑ «Silvio Micali». ACM.
  65. ↑ «Shafi Goldwasser». ACM.
  66. ↑ «Leslie Lamport». ACM.
  67. ↑ «Michael Stonebraker». ACM.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tjūringa balva
Saturs iegūts no "https:https://www.how.com.vn/wiki/index.php?lang=lv&q=Tjūringa_balva&oldid=4026368"
🔥 Top keywords: Sākumlapa2024. gada Eiropas čempionāts futbolāSpecial:SearchInese Kučinska-LaukšteineSpecial:RecentChanges1941. gada jūnija deportācijas LatvijāKarless PudždemonsEiropas čempionāts futbolāJāņiKristaps PorziņģisLatvijaVikipēdija:Kontakti14. jūnijsLatvijas basketbola izlase2013. gada Eiropas čempionāts basketbolāNebināra dzimtes identitāteZodiaksLimuzīns Jāņu nakts krāsā1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas LatvijāZane KreicbergaLatvijas TelevīzijaLatvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienasRoberts OpenheimersEvika SiliņaRīgaOtrais pasaules karšLatvijas administratīvais iedalījumsLatvijas basketbolisti NBAStarptautisko tālsarunu kodu saraksts1949. gada marta deportācijas2024. gada vasaras olimpiskās spēlesEiropas SavienībaSapņu komanda 19352024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija1906 (filma)Padomju džinsiSkotijaKrievija