Šveice
Šveice (vācu: Schweiz, franču: Suisse, itāļu: Svizzera, retoromāņu: Svizra), oficiāli Šveices Konfederācija (latīņu: Confoederatio Helvetica, saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni. Šveicei juridiski nav galvaspilsētas, lai gan faktiski tā ir Berne, kur atrodas vairums valsts iestāžu. Šveicei nav robežas ar jūru; ziemeļos tā robežojas ar Vāciju, austrumos ar Lihtenšteinu un Austriju, dienvidos ar Itāliju, bet rietumos robežojas ar Franciju.
.svg)
.svg)
Šveice atrodas starp Alpu un Juras kalniem; tās kopējā platība ir 41 284 km². Šveicē dzīvo aptuveni 8 miljoni iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies valsts centrālajā daļā. Šeit atrodas arī lielākās valsts pilsētas. Pēc IKP uz vienu iedzīvotāju Šveice ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Cīrihe un Ženēva ir novērtētas kā pilsētas ar otro un trešo augstāko dzīves kvalitāti pasaulē.[6]
Kopš 1815. gada Šveice ir neitrāla valsts un nav iesaistījusies karos un ir kļuvusi par svarīgu finanšu centru. Šajā valstī atrodas vairāku starptautisku organizāciju galvenās mītnes, piemēram, Sarkanā Krusta galvenā mītne. Valsts daudzējādā ziņā ir vienota un, apzinot savus nelielos resursus, radījusi plaukstošu saimniecību.
Šveice ir daudzvalodīga valsts, tajā ir četras oficiālās valodas: vācu, franču, itāļu un retoromāņu. Par valstiskās neatkarības sākumu uzskata 1291. gadu, kad apvienojās vairākas zemes, kas veido mūsdienu kantonus. Par konfederāciju tā kļuva 1848. gadā pēc Šveices konstitūcijas pieņemšanas. Šveicē vidējais iedzīvotāju mūža ilgums ir 79 gadi. Valsts oficiālā naudas vienība ir Šveices franks.
Etimoloģija labot šo sadaļu
Valsts nosaukums "Šveice" ir cēlies no Švīces kantona nosaukuma, kas atrodas valsts vidienē.[7] Švīce bija viens no kantoniem, kas 1291. gadā parakstīja Federatīvo hartu, un dibināja Seno Šveices Konfederāciju. Savukārt Švīces kantona nosaukums ir datēts ar 972. gadu. Tā izcelsme tiek saistīta ar senaugšvācu vārdu Suittes, kas nozīmē "sadedzināt". Šāds nosaukums visticamāk ir saistīts ar mežu izdedzināšanu, kur pēc tam cēla mājas.[8] Visu valsti pakāpeniski par "Šveici" sāka saukt tikai pēc Švābu kara, kas norisinājās 1499. gadā.
Valsts antīkais nosaukums ir "Helvētija" (latīņu: Helvetia), kas cēlies no ķeltu cilts helvētu nosaukuma, kuri dzīvoja mūsdienu Šveices teritorijā, pirms to iekaroja romieši. Rakstiskajos avotos šī cilts pirmo reizi pieminēta ap 300. gadu p.m.ē.[9] Balstoties tieši uz šo agrīno nosaukumu, Šveices oficiālais nosaukums arī mūsdienās latīņu valodā ir Confoederatio Helvetica, un tieši tāpēc tās starptautiskais ISO kods ir latīņu nosaukuma pirmie burti CH.
Vēsture labot šo sadaļu
Senākās zināmās ciltis, kas dzīvoja Šveices teritorijā, ir no Hallštates un Latenes kultūrām. Starp citu, Latenes kultūras nosaukums ir cēlies no Latenes (La Tène) arheoloģisko izrakumu vietas, kas atrodas netālu no Neišateles ezera. 58. gadā p.m.ē. Jūlija Cēzara vadītā armija sakāva helvētus kaujā pie Bibraktas.[10] 15. gadā p.m.ē. Tiberijs, kas vēlāk kļuva par Romas imperatoru, un Nērons Klaudijs Drūzs (Nero Claudius Drusus) iekaroja Alpus un pievienoja šo teritoriju Romas impērijai kā Rētijas provinci.
1291. gada Federālā harta, kuru parakstīja lauku kopienas no Ūrī, Švīces un Untervaldenes, tiek uzskatīts par pamatdokumentu konfederācijas dibināšanai, lai gan ir iespējams, ka līdzīgas savienības bija izveidojušās jau iepriekšējos gadu desmitos.1353. gadā trīs sākotnējiem kantoniem pievienojās Glarusa un Cūga, kā arī Lucernas, Cīrihes un Bernes pilsētu kantoni. Šī astoņu kantonu konfederācija pastāvēja līdz 15. gadsimta beigām. Līdz 1460. gadam Konfederācijas kontrolē bija nonākusi lielākā daļa no teritorijas, kas atrodas starp Reinu un Alpiem. 1499. gadā Šveice ar uzvaru Švābu karā pret Švābu savienību un Hābsburgiem de facto ieguva neatkarību no Svētās Romas impērijas. Tikai 1648. gadā, vairāk nekā gadsimtu pēc šiem kariem, Johans Rūdolfs Vetstains (Johann Rudolf Wettstein) kā Šveices Konfederācijas sūtnis veiksmīgu pārrunu rezultātā parakstīja Vestfālenes līgumu, saskaņā ar kuru oficiāli tika atzīta Šveices neatkarība attiecībā pret Svēto Romas impēriju un tās neitralitāti karos.2002. gadā Šveice kļuva par pilntiesīgu Apvienoto Nāciju biedru. Šveice nav iestājusies Eiropas Savienībā.
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Šveices platība ir 41 290 km², iedzīvotāju skaits ap 8,57 miljoni, apdzīvotības blīvums ir 198 cilvēki uz kvadrātkilometru. Tā kā Šveicei nav tiešas pieejas jūrai un ir salīdzinoši maz dabas resursu, tai ir bijis jāuztur labas attiecības ar savām kaimiņvalstīm un jāattīstās specifiskās saimniecības nozarēs. Šveice robežojas ar Vāciju, Lihtenšteinu, Franciju, Austriju un Itāliju.
Šveici var iedalīt trīs ģeogrāfiskos reģionos — Šveices Alpos, Šveices plakankalnē un Juras kalnos. Alpi atrodas valsts centrālajā daļā un dienvidos. Augstākā virsotne Šveicē ir Difūra smaile (4634 m v.j.l.) valsts dienvidos uz robežas ar Itāliju. Alpos ir neskaitāmi daudz ieleju ar šļūdoņiem un ūdenskritumiem. Šveice ir bagāta ar ezeriem, daudzos kalnu ieskautajos, gleznainajos ezeros sākas upes. Cauri lielākajam Šveices ezeram Ženēvas ezeram tek Rona. Citi lielākie ezeri ir Bodenezers, Neišateles ezers, Frīvaldšteterezers, Cīrihes ezers. Šveicē atrodas arī Reinas, Āres, Innas un Tičīno iztekas.
Apdzīvotākā Šveices daļa ir vidiene - tā ir kalnaina, bet daudz līdzenāka par Alpiem un Juru. Tur ir daudz mežu un pļavu, šeit ir auglīgas upju ielejas, kuras izmanto augļu koku un vīnogulāju audzēšanai. Dominējošā lauksaimniecības nozare ir piena lopkopība. Siltajos mēnešos liellopi, aitas un kazas ganās augstkalnu pļavās, bet ziemā viņus nodzen zemāk ielejās. Pienu izmanto dažādu siera šķirņu ražošanai, viens no pazīstamajiem Šveices sieriem ir Ementāles siers.
Klimats labot šo sadaļu
Klimats Šveicē visumā ir mērens. Vasaras parasti ir siltas un mitras, periodiski līst. Ziemas kalnos ir bagātas ar sniegu, bet ļoti saulainas. Zemāk ziemās ir mākoņains, drēgns un mikls. Vissausākais laiks parasti ir rudenī.
Administratīvais iedalījums labot šo sadaļu
Šveice iedalās 26 kantonos.
|
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Šveicē dzīvo aptuveni 8 667 100 iedzīvotāju. Saskaņā ar ANO aplēsēm 2019. gadā Šveicē dzīvoja 2,6 miljoni imigrantu un viņu pēcnācēju jeb 29,9 % no iedzīvotājiem.
Iedzīvotāju īpatsvars vecumā līdz 14 gadiem — 15,0 %, vecumā virs 65 gadiem — 19,1 % (2020. gadā).
Šveices iedzīvotāju sadalījums pēc lietotās valodas
| gads | iedzīvotāju skaits | vācu | franču | itāļu | retoromāņu | angļu | holandiešu | spāņu | krievu | citu slāvu valodas | citas valodas |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1930 | 4066400 | 2924313 | 831097 | 242034 | 44158 | 8974 | 2452 | 2095 | 2751 | 3555 | 4971 |
| 1941 | 4265703 | 3097060 | 884669 | 220530 | 46456 | 4326 | 2356 | 1571 | 2375 | 2776 | 3584 |
| 1950 | 4714992 | 3399636 | 956889 | 278651 | 48862 | 9164 | 3542 | 2172 | 2309 | 4894 | 8873 |
| 1960 | 5429061 | 3765203 | 1025450 | 514306 | 49823 | 18418 | 6220 | 16113 | 2271 | 5361 | 25896 |
| 1970 | 6269783 | 4071289 | 1134010 | 743760 | 50339 | 32509 | 11935 | 123708 | nez. | 43457 | 58776 |
| 1980 | 6365960 | 4140901 | 1172502 | 622226 | 51128 | 38494 | 13228 | 118169 | nez. | 80349 | 128963 |
| 1990 | 6873687 | 4374694 | 1321695 | 524116 | 39632 | 60786 | 11895 | 116818 | 3022 | 124624 | 296405 |
| 2000 | 7288010 | 4640359 | 1485056 | 470961 | 35095 | 73425 | 11840 | 77506 | 9003 | 125727 | 359038 |
| 2010 | 7952555 | ||||||||||
| 2019 | 8570700 |
Kultūra labot šo sadaļu
Šveicieši pasaulē tiek uzskatīti par punktuāliem un likumpaklausīgiem.
Sports labot šo sadaļu
Šveicē ir ļoti populāri ziemas sporta veidi. Ļoti daudz šveicieši nodarbojas ar slēpošanu un alpīnismu. Arī salīdzinoši daudz tūristi no visas pasaules dodas uz Šveices Alpiem nodarboties gan ar kalnu slēpošanu, gan ar alpīnismu, jo kalnus regulāri klāj sniega kārta.[11] Valsts ir organizējusi vairākus ziemas sporta veidu pasaules čempionātus un citas pasaules mēroga sacensības. 1928. un 1948. gadā Šveices pilsētā Sanktmoricā notika ziemas olimpiskās spēles. Katru gadu nozīmīgas sacensības tramplīnlēkšanā norisinās Engelbergā.
Tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī Šveicē iemīļots sporta veids ir futbols. Šveices futbola izlase pēdējā desmitgadē regulāri piedalās FIFA Pasaules kausa izcīņā un Eiropas čempionāta finālturnīros. Par futbolu valstī atbild Šveices Futbola asociācija. Futbols popularitāti ieguva 1920. gados, bet kulmināciju sasniedza, kad Šveicē tika organizēts 1954. gada FIFA Pasaules kauss. Pēc šī kausa sekoja vairāku gadu stagnācijas periods (Šveice nekvalificējās Pasaules kausam no 1970. līdz 1990. gadam). Pēc tam, kad Šveices futbola izlase veiksmīgi bija startējusi 1994. gada FIFA Pasaules kausā, valstī atkal pieauga šī sporta veida popularitāte.[12] Šveice ir piedalījusies astoņos Pasaules kausa finālturnīros, un augstākais sasniegums ir bijis iekļūšana ceturtdaļfinālā. Šveice kopā ar Austriju organizēja 2008. gada Eiropas čempionātu. Eiropas čempionātu finālturnīros Šveices futbola izlase ir startējusi trīs reizes, un vēl nevienu reizi nav tikusi ārā no grupu turnīra. Valsts futbola klubu čempions tiek noskaidrots Šveices Superlīgā.
Ļoti daudz šveicieši fano arī par hokeju un ir kāda no 12 A līgas hokeju klubu atbalstītājiem. 2010. gada Pasaules čempionāts hokejā būs jau vienpadsmitais, kurā piedalās Šveices hokeja izlase.
Plašs atbalstītāju loks ir arī riteņbraukšanā. Šveicē tiek organizētas tādi daudzdienu velobraucieni kā Tour de Suisse un Tour de Romandie. Šveicē vairākkārt notikuši Pasaules čempionāti šosejas riteņbraukšanā. Starp panākumiem bagātākajiem riteņbraucējiem ir Fabians Kančellāra, Alekss Cille un Tonijs Romingers. Šveicē atrodas arī Starptautiskās riteņbraukšanas savienības galvenā mītne.
Slavenākie šveiciešu tenisisti kā Rodžers Federers un Martina Hingisa ir ieguvuši slavu ne tikai Šveicē, bet arī visā pasaulē.
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces un piezīmes labot šo sadaļu
- ↑ De jure "federāla pilsēta"; de facto galvaspilsēta
- ↑ Federal Constitution Arhivēts 2009. gada 1. novembrī, Wayback Machine vietnē., article 4, "National languages" : National languages are German, French, Italian and Romansh; Federal Constitution Arhivēts 2008. gada 19. septembrī, Wayback Machine vietnē., article 70, "Languages", paragraph 1: The official languages of the Confederation are German, French and Italian. Romansh shall be an official language for communicating with persons of Romansh language.
- ↑ "Bevölkerungsbestand am Ende des 2. Quartal 2019" [Recent monthly and quarterly figures: provisional data (XLS) (official statistics) (in German, French, and Italian). Neuchâtel, Switzerland: Swiss Federal Statistical Office (FSO), Swiss Confederation. 19 September 2019.]
- ↑ 4,0 4,1 (angliski) «Switzerland». International Monetary Fund. Skatīts: 2009-10-01.
- ↑ (angliski) Human Development Report 2009. The United Nations. Atjaunināts 2009-10-05.
- ↑ (angliski) Swiss and German cities dominate ranking of best cities in the world
- ↑ (angliski) Douglas Harper. «Online Etymology Dictionary». Etymon-line.com. Skatīts: 2010-01-26.
- ↑ (angliski) Room, Adrian (1997). Placenames of the World. McFarland and Co., Inc., lpp. 364. ISBN 0-7864-0172-9
- ↑ R. C. De Marinis reprodukcija, Gli Etruschi a Nord del Po, Mantova, 1986.
- ↑ (angliski) «The Romans». Swiss World.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-01-13. Skatīts: 2010-01-27.
- ↑ (angliski) «Winter sports». Swiss World.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-01-24. Skatīts: 2010-01-30.
- ↑ (angliski) «Football». Swiss World.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-01-17. Skatīts: 2010-01-30.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šveice.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Switzerland The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition (angliski)