Sojas mērce
Sojas mērce ir no sojas pupiņu pastas izgatavota garšviela, kura tika radīta pirms aptuveni 2200 gadiem senās Ķīnas Rietumu Haņu dinastijas laikā,[1] un ir ļoti populāra ēdiena piedeva Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā.[2] Tradicionāli tā tiek gatavota raudzējot sojas pupiņu, grauzdētu kviešu, sālsūdens un Aspergillus oryzae vai Aspergillus sojae pelējuma sēnīšu maisījumu.[3] Tiek uzskatīts, ka sojas mērce satur spēcīgu umami garšu.
![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/63/Soy_sauce_2.jpg/220px-Soy_sauce_2.jpg)
Sojas mērce tiek izmantota kā sastāvdaļa receptēs, kā arī tiek pasniegta kā piedeva kopā ar dažādiem ēdieniem, piemēram, rīsiem, nūdelēm un suši vai sašimi.[4]
Uzturvērtība
labot šo sadaļuPētījumā, kuru veica Singapūras Nacionālā universitāte, tika konstatēts, ka ķīniešu tumšā sojas mērce satur 10 reizes vairāk antioksidantu nekā sarkanvīns.[6] Nepasterizēta sojas mērce ir bagāta ar pienskābes baktērijām.[7]
Sojas mērcē ir zemāks izoflavonu līmenis, nekā citos sojas produktos, piemēram, tofu vai edamame.[8] Tā kā sojas pagatavošanā tiek izmantots liels sāls daudzums, sojas mērcei var būt augsts sāls saturs — no 14% līdz 18%. Tiek arī gatavotas sojas mērces ar pazeminātu nātrija saturu, taču tās pagatavot ir sarežģīti, jo sāls fermentācijas procesā ir nepieciešams, lai novērstu mikroorganismu savairošanos.[9]
100 mililitru sojas mērces (saskaņā ar USDA) satur:
- Enerģētiskā vērtība: 60 kcal
- Tauki: 0,1 g
- Ogļhidrāti: 5,57 g
- Šķiedrvielas: 0,8 g
- Olbaltumvielas: 10,51 g
- Sāls: 6 g
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Sally Gao. «A History Of Soy Sauce In 1 Minute». Culture Trip (angļu), 2016-12-13. Skatīts: 2022-11-29.
- ↑ Norio Tanaka. «Shōyu: The Flavor of Japan». web.archive.org, 2009-02-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-02-26. Skatīts: 2022-11-29.
- ↑ Michael J. Leboffe. Microbiology : laboratory theory and application (2nd ed izd.). Englewood, Colo. : Morton Pub. Co, 2006. 317. lpp. ISBN 0-89582-708-5. OCLC 66920285.
- ↑ Traditional and modern Japanese soy foods : manufacturing, nutrition and cuisine of a variety of soy foods for health and joy of taste. Hauppauge, New York. 2013. ISBN 978-1-62618-607-1. OCLC 858282101.
- ↑ «Kikkoman Corporation - Assessing the world’s 350 most influential food and agriculture companies». World Benchmarking Alliance (en-US). Skatīts: 2022-11-29.
- ↑ nutraingredients.com. «Antioxidant-rich soy sauce could protect against CVD». nutraingredients.com (en-GB). Skatīts: 2022-11-29.
- ↑ Tanasupawat, Somboon; Thongsanit, Jaruwan; Okada, Sanae; Komagata, Kazuo (2002). "Lactic acid bacteria isolated from soy sauce mash in Thailand". The Journal of General and Applied Microbiology 48 (4): 201–209. doi:10.2323/jgam.48.201.
- ↑ Fereidoon Shahidi, Marian Naczk. Phenolics in Food and Nutraceuticals. CRC Press, 2003-07-29. 103. lpp. ISBN 978-0-203-50873-2.
- ↑ Robert W. Hutkins. Microbiology and Technology of Fermented Foods. Wiley, 2006-06-12. ISBN 978-0-8138-0018-9.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sojas mērce.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)