Psoriāze
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Psoriāze (latīņu: psoriasis vulgaris) ir hroniska autoimūna ādas slimība. To mēdz saukt arī par zvīņēdi. Tai ir raksturīgi labi norobežoti, virs ādas nedaudz pacelti iekaisīgi sārti izsitumi, ko klāj sudrabaini balts, viegli nokasāms aplikums, kas atgādina zvīņas. Izsitumus pavada izteikta nieze. Parasti izsitumi lokalizējas uz elkoņu un ceļu locītavām, uz galvas gar matu augšanas līniju, krustu apvidū. Tie var arī izplatīties pa visu ķermeni. Nagi arī var ciest no slimības. Psoriāze bieži komplicējas ar streptokoku infekciju. Slimībā var būt iesaistītas arī locītavas, tādā gadījumā runā par psoriātisko artrītu. Tas var izraisīt smagas kaulu deformācijas un darba nespēju. Atkarībā no gadalaika, kad slimība uzliesmo, izšķir psoriāzes ziemas un vasaras formu.
| Psoriāze | |
|---|---|
| Klasifikācija un saites uz ārējiem avotiem | |
| OMIM | 177900 |
| DiseasesDB | 10895 |
| MedlinePlus | 000434 |
Slimības ierosinātājs nav zināms. Slimība var attīstīties jebkurā vecumā. Novērojumi liecina, ka slimībai ir zināma ģenētiska uzņēmība, jo ģimenēs, kurās jau kāds ir slims ar psoriāzi, ir nedaudz lielāks saslimšanas risks.
Katram pacientam simptomu smagums ir individuāls. Var būt, ka slimība progresē lēni, ir tikai viens tās uzliesmojums, nākamais seko tikai pēc gadiem desmit. Retos gadījumos notiek spontāna atveseļošanās. Parasti slimība noris viļņveidīgi visu mūžu, tās paasinājumi mijas ar remisijām. Daļai slimnieku izsitumi turas visu laiku vairāk vai mazāk izteikti. Sasniegusi zināmu attīstības līmeni, slimība parasti paliek stabila. Tomēr tā izteikti ietekmē dzīves kvalitāti, izraisot raizes, trauksmi, pasliktinot cilvēka pašpārliecinātību. Smagos gadījumos tā var kļūt par sociālās atstumtības un depresijas cēloni.
Psoriāzi saasina alerģija, stress, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, aptaukošanās, daži zāļu preparāti, CIV infekcija. Pie ziemas formas iekaisumu izraisa aukstums, bet pie vasaras formas ultravioletais starojums. Psoriāze var attīstīties uz citu autoimūnu vai smagu slimību fona, piemēram pie vēža. Saskarsmē ar psoriāzes slimnieku nav iespējams saslimt veselam cilvēkam, jo tā nav infekcijas slimība.[1]
Epidemioloģija labot šo sadaļu
Psoriāze skar apmēram 1-3% cilvēku visā pasaulē, kā vīriešus, tā sievietes, tai nav ne etniskās, ne ģeogrāfiskās prevalences. Kaut gan tā var attīstīties jebkurā vecumā, pat jaundzimušajiem bērniem, statistiski izšķir divas vecumgrupas tās sākumam: no 15 līdz 35 gadiem un no 50 līdz 60 gadiem.[2] 30% gadījumu vienā ģimenē slimo vairāki tuvi un attāli radinieki, tādā gadījumā runā par slimības ģimenes formu. Bērnam, kam viens no vecākiem slimo ar psoriāzi, risks saslimt savukārt ir paaugstināts par 5-10%.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Worldwide unity for people living with psoriasis». International Federation of Psoriasis Associations (IFPA). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 21. novembrī. Skatīts: 2014. gada 4. decembrī.
- ↑ «Henseler T, Christophers E. Psoriasis of early and late onset: Characterization of two types of psoriasis vulgaris». Journal of the American Academy of Dermatology. 1985. Skatīts: 2014. gada 4. decembrī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Psoriāze.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)