Sergejs Paradžanovs
Sergejs Paradžanovs (armēņu: Սերգեյ Փարաջանով, krievu: Сергей Параджанов, gruzīnu: სერგო ფარაჯანოვი, dzimis 1924. gada 9. janvārī Tbilisi, miris 1990. gada 20. jūlijā Erevānā) bija armēņu izcelsmes padomju kinorežisors, scenārists un mākslinieks, devis nozīmīgu ieguldījumu ukraiņu, armēņu un gruzīnu kino. Paradžanovs saņēmis Krievijas nacionālo kinobalvu "Nika", vairākus starptautiskus apbalvojumus. 1990. gadā viņam piešķirts Ukrainas PSR Tautas skatuves mākslinieka un Armēnijas PSR Tautas skatuves mākslinieka nosaukums.
| Sergejs Paradžanovs armēņu: Սերգեյ Փարաջանով krievu: Сергей Параджанов gruzīnu: სერგო ფარაჯანოვი | |
|---|---|
 | |
| Dzimis | 1924. gada 9. janvārī Tbilisi, Aizkaukāza PFSR, PSRS (tagad  Gruzija) |
| Miris | 1990. gada 20. jūlijā (66 gadu vecumā) Erevāna, Armēnijas PSR, PSRS (tagad  Armēnija) |
| Nodarbošanās | kinorežisors, scenārists, mākslinieks |
| Darbības gadi | 1951–1990 |
Biogrāfija labot šo sadaļu
Paradžanovs kļuva starptautiski pazīstams ar filmām "Aizmirsto senču ēnas" (1965) un "Granāta krāsa" (1968), aizsākot "jauno padomju vilni" un "poētisko kino".[1] Paradžanovs izveidoja savu kinomākslas stilu, kas atšķīrās no Padomju Savienībā valdošā sociālistiskā reālisma. Viņš kritizēja padomju kultūrpolitiku, cenzūru, aizstāvēja apsūdzētos Ukrainas inteliģences pārstāvjus, nonākot konfliktā ar padomju varas iestādēm. Arī personības izpausmes un dzīves stils kontrastēja ar padomju dzīvesveidu. Tas tika izmantots 1973. gadā, apsūdzot viņu par viendzimuma sakariem. Paradžanovs četrus gadus pavadīja cietumā, tika atbrīvots tikai starptautiskas atbalsta kampaņas rezultātā.[2]
Paradžanova filmas netika plaši demonstrētas, viņam ilgstoši bija liegts strādāt kino. Paradžanovs varēja atsākt veidot filmas tikai 1983. gadā. Viņš uzņēma starptautiski atzītas filmas "Leģenda par Suramas cietoksni" (1985) un "Ašiks Keribs" (1988). Paradžanovs ir darbojies arī kā mākslinieks, viņam ir daudz zīmējumu un kolāžu, viņš veidojis instalācijas un skulptūras.
Dzīves beigas labot šo sadaļu
1989. gadā Paradžanovam diagnosticēja plaušu vēzi. Viņu operēja Maskavā, bet bija jau izveidojušās metastāzes. 1990. gadā pēc Francijas prezidenta Fransuā Miterāna uzaicinājuma Paradžanovs ārstējās Parīzē. Tomēr viņa stāvoklis turpināja pasliktināties. 20. jūlijā Paradžanovs atgriezās Erevānā, kur tajā pašā dienā slimnīcā nomira. Atvadīšanās no režisora notika Armēnijas Operas un baleta teātrī, tūkstošiem cilvēku pavadīja viņu pēdējā gaitā. Paradžanovs apglabāts Komitasa panteonā Erevānā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Параджанов, Сергей Иосифович». Энциклопедия Кругосвет.
- ↑ «Биография Сергея Параджанова». ria.ru.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sergejs Paradžanovs.- Oficiālā mājaslapa (angliski)
- Paradžanova muzeja mājaslapa Arhivēts 2017. gada 29. maijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)