Osmaņu impērijas sultānu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Osmaņu impērijas sultāni (valdnieki) no valsts izveidošanas 1299. gadā līdz sabrukumam 1922. gadam. Visi valdnieki pieder pie Osmaņu dinastijas.

Periodi labot šo sadaļu

	Valsts periods	No — Līdz
	Osmaņu impērijas uzplaukums	1299 — 1402
	Osmaņu bezvaldnieku laiks	1402 — 1413
	Osmaņu impērijas uzplaukums	1413 — 1453
	Osmaņu impērijas izplešanās	1453 — 1550
	Osmaņu impērijas pārveide	1550 — 1700
	Osmaņu impērijas stagnācijas un reformas	1700 — 1827
	Osmaņu impērijas panīkums	1827 — 1908
	Osmaņu impērijas gals	1908 — 1922

Uzskaitījums labot šo sadaļu

Osmaņu impērijas uzplaukums (1299 — 1402) labot šo sadaļu

	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Piezīmes
1.	Osmans I عثمان بن أرطغرل (1258—1326)	1299. — 1323./1324. gads	Ertugrulas un nezināmas sievas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
2.	Orhans I اورخان غازی (1281—1361)	1323./1324. — 1362. gads	Osmana I un Malhunas Hatunas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
3.	Murads I مراد اول (1326—1389)	1362. — 1389. gada 15. jūnijs	Orhana I un Nilūferes Hatunas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei; Nogalināts Kosovas kaujā 1389. gada 15. jūnijā
4.	Bajezids I بايزيد اول (1354—1403)	1389. gada 15. jūnijs — 1402. gada 20. jūlijs	Murada I un Gūlčičekas Hatunas dēls; Notverts kaujā pie Ankaras 1402. gada 20. jūlijā; Mira ieslodzījumā Akšehirā 1403. gada 8. martā.

Osmaņu bezvaldnieku laiks (1402—1413) labot šo sadaļu

	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Teritorija	Piezīmes
—	Isa Čelebi (1380—1406)	1403/1405. — 1406. gads	Rietumanatolijas teritorijas sultāns	PēcAnkaras kaujas 1402. gada 20. jūlijā Isa Čelebi sakāva Musa Čelebi un sāka kontrolēt Rietumanatolijas teritoriju aptuveni 2 gadus; Noslepkavots 1406. gadā.
—	Sulejmans Čelebi (1377—1411)	1402. gada 20. jūlijs — 1411. gada 17. februāris	Pirmais Rumēlijas sultāns	Ieguva titulu — Rumēlijas Sultāns — Impērijas Eiropas daļā, īsu laiku pēc Osmaņu sakāves Ankaras kaujā; Nogalināts 1411. gada 17. februārī.
—	Musa Čelebi (?—1413)	1411. gada 18. februāris — 1413. gada 5. jūlijs	Otrais Rumēlijas sultāns	Ieguva titulu — Rumēlijas Sultāns — Impērijas Eiropas daļā, pēc Sulejmana Čelebi nāves; Nogalināts 1413. gada 5. jūlijā kaujā ar Mehmedu Čelebi.
—	Mehmeds Čelebi (1382—1421)	1403. — 1406. gads	Austumanatolijas teritorijas sultāns	Ieguva kontroli pār Anatolijas austumu teritorijām pēc Ankaras kaujas 1402. gada 20. jūlijā; Kļuva par vienīgo Anatolijas teritorijas valdnieku Osmaņu impērijā pēc Isas Čelebi nāves 1406. gadā; 1413. gada 5. jūlijā ieguva Osmaņu sultāna titulu pēc Musas Čelebi nāves.
—	Mehmeds Čelebi (1382—1421)	1406. — 1413. gada 5. jūlijs	Anatolijas sultāns

Osmaņu impērijas uzplaukums (1413 — 1453) labot šo sadaļu

	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Piezīmes
5.	Mehmeds I چلبی محمد (1382—1421)	1413. gada 5. jūlijs — 1421. gada 26. maijs	Bajezida I un Devletas Hatunas dēls; Atteicās no troņa par labu savam dēlam Muradam II.
6.	Murads II مراد ثانى (1404—1451)	1421. gada 26. maijs — 1444. gada augusts	Mehmeda I un Emines Hatunas dēls; Atteicās no troņa par labu savam dēlam Mehmedam II.
7.	Mehmeds II Iekarotājs محمد ثانى (1432—1481)	1444. gada augusts — 1446. gada 6. februāris	Murada II un Hūmas Hatunas dēls; Nodeva troni atpakaļ tēvam un lūdza viņu atgriezties pie varas, saistībā ar janičāru dumpi.
—	Murads II مراد ثانى (1404—1451)	1446. gada septembris — 1451. gada 3. februāris	Valdīja otrreiz; Atgriezās tronī pēc janičāru dumpja; Valdīja līdz pat savai nāvei.

Osmaņu impērijas izplešanās (1453 — 1550) labot šo sadaļu

	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Piezīmes
—	Mehmeds II Iekarotājs محمد ثانى (1432—1481)	1451. gada 3. februāris — 1481. gada 3. maijs	Valdīja otrreiz; 1453. gada 29. maijā tika iekarota Konstantinopole; Valdīja līdz pat savai nāvei.
8.	Bajezids II بايزيد ثان (1447—1521)	1481. gada 3. maijs — 1512. gada 24. aprīlis	Mehmeda II un Emines Gūlbaharas Hatunas dēls; Atteicās no troņa; Mira netālu no Didimotiho 1512. gada 26. maijā.
9.	Selims I سليم اوّل (1470/1471—1520)	1512. gada 24. aprīlis — 1520. gada 22. septembris	Bajezida II un Gūlbahara Hatuna dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
10.	Suleimans I Lieliskais سليمان (1494—1566)	1520. gada 30. septembris — 1566. gada 6. septembris	Selima I un Sultātes Aišes Hafsas Hatunas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.

Osmaņu impērijas pārveide (1550 — 1700) labot šo sadaļu

	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Piezīmes
11.	Selims II سليم ثانى (1524—1574)	1566. gada 7. septembris — 1574. gada 15. decembris	Suleimana I un Sultātes Hirremas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
12.	Murads III مراد ثالث‎ (1546—1595)	1574. gada 15. decembris — 1595. gada 16. janvāris	Selima II un Sultānes Nurbanu dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
13.	Mehmeds III محمد ثالث (1566—1603)	1595. gada 16. janvāris — 1603. gada 22. decembris	Murada III un Sultānes Safijes dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
14.	Ahmeds I آحمد اول (1590—1617)	1603. gada 22. decembris — 1617. gada 22. novembris	Mehmeda III un Sultānes Handanas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
15.	Mustafa I مصطفى اول (1591—1639)	1617. gada 22. novembris — 1618. gada 26. fenruāris	Mehmeda III un Sultānes Halimes dēls; Gāzts saistībā ar viņa garīgo veselības nestabilitāti.
16.	Osmans II عثمان ثانى (1604—1622)	1618. gada 26. fenruāris — 1622. gada 19. maijs	Ahmeda I un Sultānes Mahfiruzas Hatunas dēls; Gāzts ar janičāru palīdzību 1622. gada 19. maijā; Nogalināts 1622. gada 20. maijā ar grandvezīra Kara Davuda Pašā pavēli.
—	Mustafa I مصطفى اول (1591—1639)	1622. gada 20. maijs — 1623. gada 10. septembris	Valdīja otrreiz; Atgriezās tronī pēc viņa brāļadēla Osmana II slepkavības; Gāzts viņa sliktās garīgās veselības dēļ; Miris Istambulā 1629. gada 20. janvārī.
17.	Murads IV مراد رابع (1612—1640)	1623. gada 10. septembris — 1640. gada 8. februāris	Ahmeda I un Sultānes Kesemas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
18.	Ibrahims I ابراهيم اول (1612—1648)	1640. gada 9. februāris — 1648. gada 8. augusts	Ahmeda I un Sultānes Kesemas dēls; 1648. gada 8. augustā gāzts no troņa puča laikā ko organizēja Šeihs ul-Islams; 1648. gada 18. augustā nožņaugts Stambulā pēc apspriedes ar grandvezīru Mevlevi Mehmedu Pašā,
19.	Mehmeds IV محمد رابع (1642—1693)	1648. gada 8. augusts — 1687. gada 8. novembris	Ibrahima I un Sultānes Hatidžes Turhanas dēls; Gāzts no troņa 1687. gada 8. novembrī pēc Osmaņu sakāves Mohāčas otrajā kaujā; Miris Edirnē 1693. gada 6. janvārī.
20.	Suleimans II محمد رابع (1642—1691)	1687. gada 8. novembris — 1691. gada 22. jūnijs	Ibrahima I un Sultānes Salihas Dilašubas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
21.	Ahmeds II احمد ثانى (1643—1695)	1691. gada 22. jūnijs — 1695. gada 6. februāris	Ibrahima I un Sultānes Hatidžes Muazezas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
22.	Mustafa II مصطفى ثانى (1664—1703)	1695. gada 6. februāris — 1703. gada 22. augusts	Mehmeda IV un Sultānes Emetullas Rabijas Gūlnušas dēls; Gāzts no troņa 1703. gada 22. augustā janičāru sacelšanās laikā, kas pazīstama kā Edirnes notikums; Miris Stambulā 1704. gada 8. janvārī.

Osmaņu impērijas stagnācijas un reformas (1700 — 1827) labot šo sadaļu

	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Piezīmes
23.	Ahmeds III احمد ثالث (1673—1736)	1703. gada 22. augusts — 1730. gada 1. oktobris	Mehmeda IV un Sultānes Emetullas Rabijas Gūlnušas dēls; Gāzts no troņa janičāru sacelšanās laikā; Miris 1736. gada 1. jūlijā.
24.	Mahmuds I محمود اول (1696—1754)	1730. gada 1. oktobris — 1754. gada 13. decembris	Mustafa II un Sultānes Salihas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
25.	Osmans III عثمان ثالث (1699—1757)	1754. gada 13. decembris — 1757. gada 30. oktobris	Mustafa II un Sultānes Šehsuvaras dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
26.	Mustafa III مصطفى ثالث (1717—1774)	1757. gada 30. oktobris — 1774. gada 21. janvāris	Ahmeda III un Mihrišehas Kadinas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
27.	Abdulhamids I Svētais عبد الحميد اول (1725—1789)	1774. gada 21. janvāris — 1789. gada 7. aprīlis	Ahmeda III un Sultānes Rabijas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
28.	Selims III عبد الحميد اول (1761—1808)	1789. gada 7. aprīlis — 1807. gada 29. maijs	Mustafa III un Sultānes Mihrišanas dēls; Gāzts janičāru sacelšanās rezultātā, ko vadīja Kabakdži Mustafa pret viņa vērstajām reformām; 1808. gada 28. jūlijā Stambulā noslepkavots pēc apsriekšanās ar Sultānu Mustafa IV.
29.	Mustafa IV مصطفى رابع (1779—1808)	1807. gada 29. maijs — 1808. gada 28. jūlijs	Abdulhamida I un Bašas Ikbalas Nušatzazas dēls; Gāzts sacelšanās laikā, ko rīkoja Alemdars Mustafa Pašā ; Nogalināts 1808. gada 17. novembrī ar Sultāna Mahmuda II rīkojumu.

Osmaņu impērijas panīkums (1827 — 1908) labot šo sadaļu

	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Piezīmes
30.	Mahmuds II محمود ثانى (1785—1839)	1808. gada 28. jūlijs — 1839. gada 1. jūlijs	Abdulhamida I un Sultānes Nakšidilas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
31.	Abdulmedžids I عبد المجيد اول (1823—1861)	1839. gada 2. jūlijs — 1861. gada 25. jūnijs	Mahmuda II un Sultānes Bezmiālemas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
32.	Abdulazizs مصطفى رابع (1830—1876)	1861. gada 25. jūnijs — 1876. gada 30. maijs	Mahmuda II un Sultānes Pertevinjalas dēls; Gāza viņa paša ministri; Atrasts miris 5 dienas pēc gāšanas.
33.	Abdulmedžids I مراد خامس (1840—1904)	1876. gada 30. maijs — 31. augusts	Abdulmedžida I un Sultānes Ševkefzas dēls; Gāzts saistībā ar viņa centieniem īstenot demokrātiskas reformas impērijā; Miris 1904. gada 29. augustā Čiraganas pilī.
34.	Abdulhamids II عبد الحميد ثانی (1842—1918)	1876. gada 31. augusts — 1909. gada 27. aprīlis	Abdulmedžida I un Sultānes Tirimužganas dēls; Gāzts no troņa 1909. gada 31. martā; Miris 1918. gada 11. februārī Bejlerbeji pilī.

Osmaņu impērijas gals (1908 — 1922) labot šo sadaļu

#		Portrets	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Tugra	Piezīmes
	35.		Mehmeds V محمد خامس (1844—1918)	1909. gada 27. aprīlis — 1918. gada 3. jūlijs		Abdulmedžida I un Guldžemala Kadinefendi dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
	36.		Mehmeds VI محمد السادس (1861—1926)	1918. gada 4. jūlijs — 1922. gada 1. novembris		Abdulmedžida I un Gulustu Hanimas dēls; Gāzts no amata; Miris izsūtījumā Itālijā Sanremo pilsētā 1926. gada 16. maijā.