Maskavas metropolitēns

Iecerētie projekti (1902—1931) labot šo sadaļu

1902. gadā pirmoreiz radās ideja par pazemes dzelzceļu Maskavā, kāds vietējais laikraksts to noraidīja, jo tā nekaunīgi aizskar visu, kas Maskavas pilsētā krievu tautai ir dārgs. Tomēr 30. gados nepieciešamība pēc labāka transporta kļuva neatliekama, jo straujās rūpniecības attīstības dēļ pilsētnieku skaits bija dubultojies. Diviem jauniem komunistiem — Ņikitam Hruščovam un Lazaram Kaganovičam tika uzticēts vadīt tāda metro celtniecību, kas uzskatāmi demonstrētu sociālisma, strādnieku un zemnieku sasniegumus.

Celtniecības darbi (1931—1935) labot šo sadaļu

Metro celtniecības darbi sākās 1931. gada decembrī, Staļina pirmās piecgades (1928—1933) laikā. Komunistiskā partija noteica, ka metro būvēs visa valsts, tādēļ šim darbam mobilizēja strādniekus un strādnieces no visas Padomju Savienības. Viņiem palīdzēja Sarkanās armijas kareivji un vairāk nekā 13 000 Komunistiskās jaunatnes savienības biedru (komjauniešu). Komjaunieši brīvprātīgi strādāja savā brīvajā laikā, un viņu lielais ieguldījums tika godināts, nosaucot staciju to vārdā "Komsomoļskaja" (Комсомольская). Arī būvmateriāli pienāca no dažādām valsts daļām: sliedes no Kuzņecas tēraudlietuvēm, marmors no Urāla un Kaukāza, granīts no Karēlijas un Ukrainas.

1935. gada februārī tika pabeigts pirmais 11,6 kilometru garais sliežu ceļu posms, kas savienoja staciju "Sokoļņiki" (Сокольники) ar Kultūras parku ("Park Kuļturi" (Парк Культуры)), un 15. maijā tika atklātas pirmās 13 stacijas. Daudzi, kas piedalījās celtniecībā, vēlāk saņēma apbalvojumus, arī tolaik ļoti kāroto Ļeņina ordeni. Metro būve turpinājās ātrā tempā, un 1939. gadā darbojās jau 22 stacijas, kas apkalpoja vairāk nekā miljonu pasažieru.

Metro un karš (1941—1945) labot šo sadaļu

Pirmās metro līnijas tika celtas dziļi zem zemes, lai kara gadījumā tās varētu izmantot kā bumbu patvertnes. 1941. gada novembrī vācu karaspēks bija sasniedzis Maskavas nomales un Padomju Savienība cīnījās par izdzīvošanu. Metro stacija "Majakovskaja", kas bija pabeigta tikai pirms trim gadiem, kļuva par Pretgaisa aizsardzības spēku štāba mītni. Pirms Sarkanās armijas došanās uz fronti šīs stacijas plašajā centrālajā zālē Staļins uzrunāja ģenerāļus un partijas aktīvistus.

Metrostacijā "Kirovskaja" (Кировская) (tagad "Čistije Prudi" (Чистые Пруды)) Otrā pasaules kara laikā atradās Ģenerālštāba mītne. Tieši šeit Staļins un viņa padomnieki plānoja pirmos uzbrukumus nacistiem. Tādējādi metro sistēma kļuva par svarīgu simbolu pretestībai pret nacistu iebrukumu. Patiesībā tai tika piešķirta tik liela propagandas loma, ka mozaīku meti stacijai "Novokuzņeckaja" (Новокузнецкая) pēc to radītāja Viktora Frolova nāves blokādes (1941—1944) laikā Sanktpēterburgā no turienes tika evakuēti.

Metro kā patvertni izmantoja daudz cilvēku, ko pierāda fakts, ka Maskavas metro Otrā pasaules kara laikā piedzima 217 bērni.

Pēckara gadi (1945—1990) labot šo sadaļu

Pēckara gados Maskavas metro ļoti strauji turpināja attīstīties, tika celtas jaunas stacijas un līnijas. Tika atvērtas Koļcevaja (Кольцевая) , Fiļevskaja (Филёвская) , Kalužsko-Rižskaja (Калужско-Рижская) , Tagansko-Krasnopresņenskaja (Таганско-Краснопресненская) , Kaļiņinskaja (Калининская) un Serpuhovsko-Timirjazevskaja (Серпуховско-Тимирязевская) līnijas.

Pēcpadomju gadi (1990—2005) labot šo sadaļu

1990. gados radās dažādas idejas, tika izstrādāti projekti par vieglo metro līniju, viensliedes dzelzceļa līniju , kas 2002. un 2004. gadā arī tika realizēti. Viensliedes dzelzceļu nevar pieskaitīt pie Maskavas metro, jo tā ir atsevišķa struktūra, tomēr abas šīs struktūras savstarpēji sadarbojas. Bija arī domāts uzbūvēt mini-metro, tomēr šī iecere netika realizēta. 2002. gadā tika atvērta pirmā stacija ārpus MKAD (Maskavas apvedceļš) robežām. 2003. gadā tika atvērta pirmā līnija, kas pilnībā atrodas aiz MKAD (Maskavas apvedceļš) robežām — Butovskaja (Бутовская) līnija.

Mūsdienas (no 2005. gada) labot šo sadaļu

2011. gadā tika pieņemts lēmums par Maskavas metro attīstības plāna realizāciju, kas paredzēja līdz 2020. gadam atklāt 70 jaunas stacijas 160 km garumā. 2012. gadā vēl viena līnija šķērsoja MKAD robežas — Kaļiņinskaja (Калининская) līnija, taču vēlākos gados staciju skaits strauji pieauga, kas atradās aiz MKAD robežām. 2016. gadā tika atklāta 14 līnija — Maskavas centrālā riņķa līnija (Московское центральное кольцо(МЦК)) , kas ir dzelzceļa riņķa līnija ar pārsēšanās stacijām uz metro. 2018. gadā tika atvērtas pirmās metro stacijas Bolšaja kolcevaja (Большая кольцевая) līnijā, kas dod jaunas iespējas pārsēsties uz līnijām, tādējādi veidojot otro riņķa līniju.

Maskavas metropolitēns tika atvērts 1935. gadā un līdz ar atvēršanas datumu izveidots pirmais logo. Tā autori bija Samuils Kravcevs, Ivans Taranovs un Nadežda Bikova.

Vēlāk ilgu laiku pastāvēja arī logotips ar sarkanu "M" burtu uz zila fona pusaplī (pusaplis nozīmē tuneli).

Mūsdienās logo ir sarkans "M" burts. Savukārt plašsaziņas līdzekļos figurē sarkans "M" burts sarkanā adatas caurumā.

• 
  Maskavas metropolitēna logo (1979—2014).
• 
  Maskavas metropolitēna logo (kopš 2014. gada).
• 
  Kopš 2014. gada adatas caurumā ievīts logotips ir daļa no Maskavas metropolitēna zīmola.

Noteikumi labot šo sadaļu

Maskavas metro aizliegts:

• Iziet turniketu līniju nesamaksājot.
• Smēķēt.
• Lietot alkoholiskos dzērienus un atrasties metro alkohola reibumā.
• Apzīmēt metro un izvietot sludinājumus.
• Pārvadāt metro lielu bagāžu, velosipēdus (izņemot izjauktā veidā), ieročus un asus priekšmetus, viegli uzliesmojošus un sprāgstošus priekšmetus.
• Pārvietoties pa metro staciju ar skrituļslidām, skrejriteņiem un citiem transporta līdzekļiem, izņemot invalīdu ratiņus.
• Doties aiz norobežojošās līnijas pie platformas beigām līdz metro ierašanās brīdim.
• Atspiesties pret vagonu durvīm un traucēt pasažieriem iekāpt vai izkāpt, censties iekāpt vai izkāpt pēc durvju aizvēršanās, traucējot mašīnistam aizvērt durvis.
• Braukt metro, kad vagons vairs neveic pasažieru pārvadāšanu.
• Atvērt vagona durvis brauciena laikā.
• Braukt vagona kabīnē.
• Nokāpt uz sliežu ceļiem, lai paceltu nokritušu priekšmetu vai iekļūtu tunelī.
• Filmēt un fotografēt, izmantojot stacionāru inventāru bez Maskavas metropolitēna vadības atļaujas (izņemot parastos fotoaparātus).

Eskalatora izmantošanas noteikumi:

• Atrodoties uz eskalatora, stāvēt labajā pusē ar seju pret kustības virzienu. Ja nepieciešams apsteigt citus cilvēkus, to darīt pa eskalatora kreiso pusi, turoties aiz roktura.
• Uz eskalatora aizliegts: skriet, sēdēt uz kāpnēm, kāpt uz kāpņu norobežojošās līnijas, likt mantas uz rokturiem.
• Bērnus turēt aiz rokas vai rokās.

Apmaksa par braucienu ar papīra biļetēm (1935—2006) labot šo sadaļu

No 1935. līdz 2006. gadam tika izmantotas papīra biļetes, kuras kompostrēja kontrolieris.

Apmaksa par braucienu ar viedkartēm (2007—2013) labot šo sadaļu

No 2006. līdz 2013. gadam izmantoja viedkartes. 2008. gadā tika uzstādītas pirmās ekspress-kases.

Apmaksa par braucienu ar vienotajām viedkartēm (no 2013. gada) labot šo sadaļu

No 2013. gada tiek izmantotas vienotās viedkartes, kuras derīgas arī braukšanai autobusā, trolejbusā un tramvajā.

Samaksa par metro braucienu notiek ar bezkontakta viedkarti, ieeja notiek caur turniketiem. Irvairāki braukšanas tarifi.

Tarifi labot šo sadaļu

• Maskavas metropolitēns atvērts pasažieru pārvadāšanai no 5:35 līdz 1:00. Daudzās stacijās ar divām vai vairākām ieejām visu darba laiku ir atvērta tikai viena, pārējās durvis atvērtas saīsinātā grafikā.
• Tieši vienos naktī apstājas eskalatori, kas paredzēti ieejai stacijās un pārsēšanos uz citām stacijām, visi eskalatori strādā tikai izejai no stacijas. 1:03 no galastacijām dodas pēdējie metro vagoni (no stacijas "Pjatņickoje Šosse" (Пятницкое шоссе) — 1:04 , no stacijas "Aļeksandrovskij Sad" (Александровский сад) uz stacijas "Meždunarodnaja" (Международная) pusi — 1:08). Nokavējušiem pasažieriem vēl ir iespēja doties no pilsētas centra uz nomalēm-pēdējie metro vagoni radiālajās līnijās atiet no 1:20 līdz 1:40.
• Atsevišķos svētkos (Jaunais gads, Ziemassvētki, Lieldienas u. t. t.) bieži tiek lemts lēmums par staciju darba laika pagarināšanu līdz 2:00-2:30.
• Vidējais intervāls starp metro pienākšanu (no viena sastāva aizbraukšanas līdz cita sastāva atbraukšanai) ir 2,5 minūtes. Minimālais intervāls sastrēgumstundās-90 sekundes, maksimālais intervāls var sasniegt pat 10 minūtes (brīvdienās naktī). Līnijās, kuras izmanto maz cilvēku, intervāli ir aptuveni 4—5 minūtes. Stacijās "Vistavočnaja" (Выставочная) un "Meždunarodnaja" (Международная) metro vagoni dodas ceļā reizi četrās minūtēs.
• Braukšanas grafiku metro vagoni pilda 99,98%.

Mobilā komunikācija pārklāj lielāko daļu Maskavas metro. Tāpat komunikācija ir arī pārejās, eskalatoros, tuneļos un uz platformām. Pārklājums un signāla stiprums ir atkarīgs no stacijas atrašanās vietas zem zemes (dziļums) un operatora. Visā Koļcevaja (Кольцевая) līnijā ir izveidots lielisks telefonkomunikāciju pārklājums.

No 2007. gada marta trīs Maskavas metropolitēna stacijās ("Ohotnij Rjad" (Охотный ряд), "Teatraļnaja" (Театральная), "Ploščad Revolucii" (Площадь Револуции) pateicoties kompānijai "Komstar-OTS" tika izveidots maksas bezvadu internets (Wi-Fi). 2012. gadā kompānija "Boļšaja Troika" uzstādīja Wi-Fi Koļcevaja (Кольцевая) līnijā, Serpuhovsko-Timirjazevskajas (Серпуховско-Тимирязевская) līnijā no stacijas "Mendeļejevskaja" (Менделеевская) līdz stacijai "Borovickaja" (Боровицкая) un divos metro vagonos Sokoļničeskajas (Сокольнеческая) līnijā, bet pēdējā brīdī atteicās no projekta un neuzstādīja.

Tomēr Wi-Fi tika uzstādīts. To uzņēmās izdarīt "MaksimaTelekom". Wi-Fi uzstādīja pilnīgi visās līnijās.

Pasažieru skaits Maskavas metro ir viens no visaugstākajiem pasaulē (aiz Tokijas, Pekinas, Seulas un Šanhajas metropolitēna). 2013. gadā vidēji dienā Maskavas metro pārvadā 6,82 miljonus pasažieru. Maskavas metropolitēna pārvadājumi sastāda 56 % no visiem Maskavas pārvadājumiem.

Pasažieru pārvadājumi Maskavas metro:

Pasažieru skaits Maskavas metro ir atkarīgs no laika. Vislielākais pasažieru skaits ir sastrēgumstundās: no 8:00 līdz 9:00 un no 18:00 līdz 19:00. Vismazākais pasažieru skaits ir no 0:00 līdz 1:00. Brīvdienās pasažieru skaits ir aptuveni uz pusi mazāks nekā darbadienās. Pēc 2008. gada datiem, vislielākais vidējais pasažieru skaits bija novērojams decembrī (7637,1 tūkstoši cilvēku), vismazākais-janvārī (6156,5 tūkstoši cilvēki). Maksimālais cilvēku skaits diennaktī bija 26. decembrī-9352 tūkstoši cilvēku. Absolūtais rekords pa pasažieru pārvadājumiem ir 850 gadadienas svētki Maskavā-14 miljoni pasažieri.

Pēc 2008. gada datiem vislielākais pasažieru skaits bija novērots šajos posmos:

• "Krasnogvardejskaja" (Красногвардейская)-"Paveļeckaja" (Павелецкая) Zamoskvoreckajas (Замоскворецкая) līnijā
• "Vihino" (Выхино) — "Taganskaja" (Таганская) Tagansko-Krasnopresņenskajas (Таганско-Краснопресненская) līnijā
• "Plaņernaja" (Планерная) — "Uļica 1905 goda" (Улица 1905 года) Tagansko-Krasnopresņenskajas (Таганско-Краснопресненская) līnijā
• "Altufjevo" (Алтуфьево) — "Mendeļejevskaja" (Менделеевская) Serpuhovsko-Timirjazevskajas (Серпуховско-Тимирязевская) līnijā
• "Novojaseņevskaja" (Новоясеневская) — "Oktjabrskaja" (Октябрьская) Kalužsko-Rižskajas (Калужско-Рижская) līnijā

No Otrā pasaules kara līdz 2009. gadam pasažieru skaits Maskavas metro ir tikai audzis. Pēc bijušā Maskavas metro direktora domā tas bija saistīts ar pasaules finanšu krīzi.

Platība Maskavas metro vagonā sastrēgumstundā ir 7,7 cilvēki uz 1m².

	Nosaukums	Atvērta kopš	Pēdējais papildinājums	Garums	Staciju skaits	Vidējais attālums starp stacijām	Braukšanas laiks līnijā	Vidējais staciju dziļums
	Sokolničeskaja Сокольническая	1935	2016	32,5 km	22	1,55 km	51 min	-15,98 m
	Zamoskvoreckaja Замоскворецкая	1938	2017	42,8 km	23	1,95 km	63,5 min	-16,77 m
	Arbatsko-Pokrovskaja Арбатско-Покровская	1938	2012	45,1 km	22	2,15 km	67 min	-20,84 m
	Filiovskaja Филёвская	1958	2006	14,9 km	13	1,24 km	24/18 min	-6,28 m
	Kolcevaja Кольцевая	1950	1954	19,3 km	12	1,61 km	30 min	-40,96 m
	Kalužsko-Rižskaja Калужско-Рижская	1958	1990	37,6 km	24	1,63 km	57,5 min	-24,31 m
	Tagansko-Krasnopresnenskaja Таганско-Краснопресненская	1966	2015	42,2 km	23	1,92 km	59,5 min	-15,48 m
	Kalininsko-Solncevskaja Калининско-Солнцевская Kalininskij radius Калининский радиус	1979	2012	16,5 km	7	2,36 km	21,5 min	-35,63 m
	Kalininsko-Solncevskaja Калининско-Солнцевская Solncevskij radius Солнцевский радиус	2014	2017	10,7 km	5	2,67 km	17 min	-28,72 m
	Serpuhovsko-Timirjazevskaja Серпуховско-Тимирязевская	1983	2016	41,2 km	25	1,72 km	59 min	-26,82 m
	Ļublinsko-Dmitrovskaja Люблинско-Дмитровская	1995	2016	28,0 km	20	1,76 km	51 min	-36,15 m
	Bolšaja Kolcevaja Большая Кольцевая	2018	2018	10,5 km	5	2,63 km	11 min	-24,4 m
	Kahovskaja Каховская	1969	1995	3,3 km	3	1,65 km	5 min	-8 m
	Butovskaja Бутовская	2003	2014	10,0 km	7	1,67 km	18 min	+1,2 m
	Kopā (neieskaitot viensliedes dzelzceļa līniju un Maskavas centrāla riņķa līniju):			360,0 km	212	1,82 km	544 min	-22,02 m
	Viensliedes dzelzceļa līnija Московский монорельс	2004	2004	4,7 km	6	0,94 km	20 min	+6 m
	Maskavas centrālā riņķa līnija Московское центальное кольцо(МЦК)	2016	2016	54,0 km	31	1,74 km	82 min

Lielākā daļa visas Maskavas metro līnijas ved caur centru. Kolcevaja līnija savieno visas, izņemot, līnijas Butovskaja (Бутовская) un Kahovskaja (Каховская) , kā arī viensliedes dzelzceļa līniju (Московский монорельс) un Maskavas centrālā riņķa līniju (Московское центральное кольцо(МЦК)) .

Lielākā daļa sliežu ceļu atrodas zem zemes, taču ir arī izņēmumi uz estekāžu ceļiem, tiltiem un vienkārši virs zemes būvētie ceļi.

Vieglais metro labot šo sadaļu

2001. gadā sākās vieglā metro projektēšana Maskavas metro sastāvā. Šo līnija tika nolemts izveidot guļamajos rajonos, jo tur bija steidzami nepieciešams ātrs transports.

Pirmo vieglā metro līniju atvēra 2003. gada 27. decembrī, kurā bija piecu staciju posms, un šīs līnijas nosaukums ir Butovskaja (Бутовская) . Tā sākās zem zemes no Kalužsko-Rižskajas (Калужско-Рижская) līnijas un turpinās savienojot vēl arī Serpuhovsko-Timirjazevskajas (Серпуховско-Тимирязевская) līniju, pēc tam šī līnija iziet desmit metrus virs zemes un turpinās pa estakāžu ceļu. 2014. gadā šī līnija tika pagarināta vēl par divām stacijām, līdz ar to Butovskaja līnija šobrīd savieno divas metro līnijas.

Viensliedes dzelzceļa līnija labot šo sadaļu

Maskavas metropolitēna līnijā ietilpst viensliedes dzelzceļa līnija . Viensliedes dzelzceļa līnijas garums ir 4,7 km ar sešām stacijām. Šī līnija savieno divas metro līnijas (Serpuhovsko-Timirjazevskajas (Серпуховско-Тимирязевская) un Kalužsko-Rižskajas (Калужско-Рижская) līnijas). Šī līnija tika atvērta 2004. gada 20. novembrī.

Maskavas centrālā riņķa līnija labot šo sadaļu

2012. gadā sākās Mazā Maskavas dzelzceļa riņķa līnijas rekonstrukcija, kas gan sākumā bija plānota kravu pārvadājumiem, taču tika uzbūvēti arī divi sliežu ceļi, lai veiktu pasažieru pārvadājumus līnijā. Šī 31 staciju garā līnija tika atklāta 2016. gadā un tā ir līnija.

Maskavas metro ir 212 stacijas. No tām 209 stacijas atrodas Maskavas pilsētā, bet 3 stacijas atrodas ārpus Maskavas pilsētas robežām ("Mjakinino", "Novokosino"). Lielākā daļa staciju atrodas pazemē, vienpadsmit atrodas uz zemes, savukārt piecas ir virszemes stacijas (uz estekādēm un tiltiem). No pazemes stacijām 76 atrodas dziļi pazemē, savukārt 104 atrodas tuvu virszemei. Kopā 196 stacijas sastāda 12 līnijas un 30 pārsēšanās mezgli. No tām viens ir četrstaciju ("Aleksandrovskij sad"-"Arbatskaja"-"Biblioteka imeni Lenina"-"Borovickaja"), septiņi trīsstaciju un divdesmit divi divstaciju mezgli. style="text-align: center;" |

Maskavas metropolitēna staciju saraksts labot šo sadaļu

Numurs	Stacijas nosaukums (iepriekšējais nosaukums)	Stacijas nosaukums krievu val.	Atvēršanas datums	Pārsēšanās	Dziļums	Stacijas tips	Stacijas izskats
	Buļvar Rosskoskogo (Uļica Podbeļskogo(līdz 2014. gadam))	Бульвар Рокоссовского (Улица Подбельского(до 2014 года))	01.08.1990		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Čerkizovskaja	Черкизовская	01.08.1990		−9 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Preobraženskaja ploščad	Преображенская площадь	31.12.1965		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Sokoļņiki	Сокольники	15.05.1935		−9 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Krasnoseļskaja	Красносельская	15.05.1935		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Komsomoļskaja	Комсомольская	15.05.1935		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Krasnije vorota (Ļermontovskaja(1962—1986))	Красные ворота (Лермонтовская(с 1962 до 1986 года))	15.05.1935		−31 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Čistije prudi (Kirovskaja(līdz 1990 gadam)	Чистые пруды (Кировская(до 1990 года))	15.05.1935		−35 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Lubjanka (Dzeržinskaja(līdz 1990 gadam))	Лубянка (Дзержинская(до 1990 года))	15.05.1935		−32,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Ohotnij rjad (Imeni L. M. Kaganoviča(no 1955 līdz 1957 gadam)) (Prospekt Marksa(no 1961 līdz 1990 gadam))	Охотный ряд (Имени Л. М. Кагановича (с 1955 до 1957 года)) (Проспект Маркса (с 1961 до 1990 года))	15.05.1935		−15 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Biblioteka imeni Lenina	Библиотека имени Ленина	15.05.1935		−12 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Kropotkinskaja (Dvorec Sovetov(līdz 1957 gadam))	Кропоткинская (Дворец Советов(до 1957 года))	15.05.1935		−13 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Park kuļturi (Park Kuļturi imeni Gorkogo(līdz 1960. gadiem)	Парк культуры (Парк Культуры имени Горького (до 1960-х годам))	15.05.1935		−10,5 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Frunzenskaja	Фрунзенская	01.05.1957		−42 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Sportivnaja	Спортивная	01.05.1957		−42 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Vorobjovi gori (Leninskije gori(līdz 1999 gadam))	Воробьёвы горы (Ленинские горы(до 1999 года))	12.01.1959		+ 10 m	Stacija atrodas uz tilta
	Universitet	Университет	12.01.1959		−26,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Prospekt Vernadskogo	Проспект Вернадского	30.12.1963		−8 m	Stacija atrodas tuvu viszemei
	Jugo-Zapadnaja	Юго-Западная	30.12.1963		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Troparjevo	Тропарёво	08.12.2014		−12 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Rumjancevo	Румянцево	18.01.2016		−12 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Salarjevo	Саларьево	15.02.2016		−12 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Hovrino	Ховрино	31.12.2017		−14 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Rečnoj vokzal	Речной вокзал	31.12.1964		−6 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Vodnij stadion	Водный стадион	31.12.1964		−6 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Vojkovskaja	Войковская	31.12.1964		−7 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Sokol	Сокол	11.09.1938		−9,6 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Aeroport	Аэропорт	11.09.1938		−10 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Dinamo	Динамо	11.09.1938		−39,6 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Belorusskaja	Белорусская	11.09.1938		−33,1 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Majakovskaja	Маяковская	11.09.1938		−33,1 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Tverskaja (Gorkovskaja(līdz 1990 gadam))	Тверская (Горьковская(до 1990 года))	20.07.1979		−42 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Teatraļnaja (Ploščad Sverdlova(līdz 1990 gadam))	Театральная (Площадь Свердлова (до 1990 года))	11.09.1938		−33,9 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Novokuzņeckaja	Новокузнецкая	20.11.1943		−37,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Paveleckaja	Павелецкая	20.11.1943		−33,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
	Avtozavodskaja (Zavod imeni Lenina(līdz 1956 gadam))	Автозаводская (Завод имени Ленина(до 1956 года))	01.01.1943		−11 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Tehnopark	Технопарк	28.12.2015		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir slēgta tipa.
	Kolomenskaja	Коломенская	11.08.1969		−9 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Kaširskaja	Каширская	11.08.1969		−7 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Kantemirovskaja	Кантемировская	30.08.1984		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Caricino (Lenino(līdz 1990 gadam))	Царицыно (Ленино(до 1990 года))	30.08.1984		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Orehovo	Орехово	30.08.1984		−9 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Domodedovskaja	Домодедовская	07.09.1985		−9,5 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Krasnogvardejskaja	Красногвардейская	07.09.1985		−9 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
	Alma-Atinskaja	Алма-Атинская	24.12.2012		−10 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Pjatnickoe šosse	Пятницкое шоссе	28.12.2012		−11 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Mitino	Митино	26.12.2009		−14 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Volokolamskaja	Волоколамская	26.12.2009		−14 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Mjakinino	Мякинино	26.12.2009		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir slēgta tipa
3	Strogino	Строгино	07.01.2008		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Krilatskoe	Крылатское	31.12.1989		−9,5 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Molodežnaja	Молодёжная	05.07.1965		−6,5 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Kuncevskaja	Кунцевская	07.01.2008	4	0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
3	Slavjanskij buļvar	Славянский бульвар	07.09.2008		−8,5 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Park Pobedi	Парк Победы	06.05.2003	8	−73,6 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Kijevskaja	Киевская	05.04.1953	4; 5	−38 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Smoļenskaja	Смоленская	05.04.1953		−50 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Arbatskaja	Арбатская	05.04.1953	1; 4; 9	−41 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Ploščad Revolucii	Площадь Револуции	13.03.1938	1; 2	−33,6 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Kurskaja	Курская	13.03.1938	5; 10	−30,7 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Baumanskaja	Бауманская	18.01.1944		−32,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Elektrozavodskaja	Електрозаводская	15.05.1944		−31,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Semjonovskaja (Stalinskaja(līdz 1961 gadam))	Семёновская (Сталинская(до 1961 года))	18.01.1944		−40 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
3	Partizanskaja (Izmailovskij park kuļturi i otdiha imeni Stalina(līdz 1947 gadam)) (Izmailovskaja(līdz 1963 gadam) (Izmailovskij park(līdz 2005 gadam))	Партизанская (Измайловский парк культуры и отдыха имени Сталина(до 1947 года)) (Измайловская(до 1963 года)) (Измайловский парк(до 2005 года))	18.01.1944		−9 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Izmailovskaja (Izmailovskij park(līdz 1963 gadam))	Измайловская (Измайловский парк(до 1963 года))	21.10.1961		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
3	Pervomajskaja	Первомайская	21.10.1961		−7 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
3	Ščelkovskaja	Щёлковская	22.07.1963		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
4	Kuncevskaja	Кунцевская	31.08.1965	3	0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
4	Pionerskaja	Пионерская	13.01.1965		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
4	Filjovskij park	Филёвский парк	13.01.1965		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
4	Bagratinovskaja	Багратионовская	13.01.1965		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
4	Fili	Фили	07.11.1959		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
4	Kutuzovskaja	Кутузовская	07.11.1959		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
4	Studenčeskaja	Студенческая	07.11.1958		0 m	Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa
4	Meždunarodnaja	Международная	30.08.2006		−25 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
4	Vistavočnaja (Delovoj centr(līdz 2008 gadam))	Выставочная (Деловой центр(до 2008 года))	10.09.2005	8	−25 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
4	Kijevskaja	Киевская	20.03.1937	3; 5	−8,7 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
4	Smolenskaja	Смоленская	15.05.1935		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
4	Arbatskaja	Арбатская	15.05.1935		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
4	Aleksandrovskij sad (Ulica Kominterna(līdz 1946 gadam)) (Kalininskaja(līdz 1990 gadam))	Александровский сад (Улица Коминтерна(до 1946 года)) (Калининская(до 1990 года))	15.05.1935	1; 3; 9	−7 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
5	Park kuļturi (Park Kuļturi imeni Gorkogo(līdz 1960. gadiem))	Парк культуры (Парк Культуры имени Горького(до 1960-х годов))	01.01.1950	1	−40 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Oktjabrskaja (Kalužskaja(līdz 1961 gadam))	Октябрьская (Калужская(до 1961 года))	01.01.1950	6	−40 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Dobrininskaja (Serpuhovskaja(līdz 1961 gadam))	Добрынинская (Серпуховская(до 1961 года))	01.01.1950	9	−35,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Paveleckaja	Павелецкая	01.01.1950	2	−40 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Taganskaja	Таганская	01.01.1950	7; 8	−53 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Kurskaja	Курская	01.01.1950	3; 10	−40 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Komsomoļskaja	Комсомольская	30.01.1952	1	−37 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Prospekt Mira (Botaničeskij sad(līdz 1966 gadam))	Проспект Мира (Ботанический сад(до 1966 года))	30.01.1952	6	−40 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Novoslobodskaja	Новослободская	30.01.1952	9	−40 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Belorusskaja	Белорусская	30.01.1952	2	−42,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Krasnopresnenskaja	Краснопресненская	14.03.1954	7	−35,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
5	Kijevskaja	Киевская	14.03.1954	3; 4	−48 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Medvedkovo	Медведково	30.09.1978		−10 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Babuškinskaja	Бабушкинская	30.09.1978		−10 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Sviblovo	Свиблово	30.09.1978		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Botaničeskij sad	Ботанический сад	30.09.1978		−7 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	VDNH (VSHV(līdz 1959 gadam))	ВДНХ (ВСХВ(до 1959 года))	01.05.1958		−53,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Aleksejevskaja (Mir(līdz 1966 gadam)) (Ščerbakovskaja(līdz 1990 gadam))	Алексеевская (Мир(до 1966 года)) (Щербаковская(до 1990 года))	01.05.1958		−51 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Rižskaja	Рижская	01.05.1958		−46 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Prospekt Mira (Botaničeskij sad(līdz 1966 gadam))	Проспект Мира (Ботанический сад(до 1966 года))	01.05.1958	5	−50 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Suharevskaja (Kolhoznaja(līdz 1990 gadam))	Сухаревская (Колхозная(до 1990 года))	05.01.1972		−43 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Turgenevskaja	Тургеневская	05.01.1972	1; 10	−49 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Kitaj-gorod (Ploščad Nogina(līdz 1990 gadam))	Китай-город (Площадь Ногина(до 1990 года))	03.01.1971	7	−29 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Tretjakovskaja (Novokuzneckaja(līdz 1983 gadam))	Третьяковская (Новокузнецкая(до 1983 года))	03.01.1971	2; 8	−46 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Oktjabrskaja	Октябрьская	13.10.1962	5	−50 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Šabolovskaja	Шаболовская	06.11.1980		−46,5 m	Stacija atrodas dziļi pazemē
6	Leninskij prospekt	Ленинский проспект	13.10.1962		−16 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Akademičeskaja	Академическая	13.10.1962		−8,5 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Profsojuznaja	Профсоюзная	13.10.1962		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Novije čerjomuški	Новые Черёмушки	13.10.1962		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Kalužskaja	Калужская	12.08.1974		−10 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Beljaevo	Беляево	12.08.1974		−12 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Koņkovo	Коньково	06.11.1987		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Teplij stan	Тёплый Стан	06.11.1987		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Jasenevo	Ясенево	17.01.1990		−8 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
6	Novojasenevskaja (Bitcevskij park(līdz 2008 gadam))	Новоясеневская (Битцевский парк(до 2008 года))	17.01.1990	12	−7 m	Stacija atrodas tuvu virszemei
7	Planernaja	Планерная
7	Shodneskaja	Сходненская
7	Tušinskaja	Тушинская
7	Spartak	Спартак
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7

• Maskavas metro oficiālā mājaslapa Arhivēts 2020. gada 3. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (angliski), (krieviski)