Alušta
Alušta (ukraiņu un krievu: Алушта, Krimas tatāru: Aluşta) ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos Melnās jūras krastā. Piejūras klimata kūrorts Krimas subtropu joslā starp jūru un Krimas kalniem.[1] Administratīvi Krimas Autonomās Republikas republikas nozīmes pilsēta (kopējā teritorija 60 km², 52 215 iedzīvotāju), kurai pakļauts Parteņitas pilsētciemats un sešas ciema padomes.
| Alušta | |||
|---|---|---|---|
| Алушта | |||
 Aluštas panorāma | |||
| |||
.svg)  Alušta | |||
 Alušta | |||
| Koordinātas: 44°40′2″N 34°23′52″E / 44.66722°N 34.39778°EKoordinātas: 44°40′2″N 34°23′52″E / 44.66722°N 34.39778°E | |||
| Valsts |  Ukraina (de jure) Krievija (de facto) | ||
| Republika | Krimas Autonomā Republika | ||
| Dibināta | 6. gadsimts | ||
| Pilsētas tiesības | 1902. gads | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 6,983 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2012) | |||
| • kopā | 28 642 | ||
| • blīvums | 4 101,7/km² | ||
| Laika josla | MSK (UTC+4) | ||
| Mājaslapa | alushtarada | ||
 Alušta Vikikrātuvē | |||
Vēsture
labot šo sadaļu6. gadsimtā tagadējās Aluštas teritorijā Bizantijas imperators Justiniāns I lika uzcelt Alustonas (Aluston) cietoksni, kas vēlākos laikos piederēja Hazāru kaganātam, Teodoras kņazistei, Dženovas republikai, Osmaņu impērijai, Krievijas Impērijai. Kopš 19. gadsimta beigām Alušta attīstījās kā kūrorts.Krimas aneksijas laikā 2014. gada martā to okupēja Krievijas bruņotie spēki.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 32. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alušta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)