2017. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2017. gada notikumi Latvijā.
Pasaulē: | 2014 2015 2016 - 2017 - 2018 2019 2020 |
Latvijā: | 2014 2015 2016 - 2017 - 2018 2019 2020 |
Laikapstākļi: | 2014 2015 2016 - 2017 - 2018 2019 2020 |
Sportā: | 2014 2015 2016 - 2017 - 2018 2019 2020 |
Kino: | 2014 2015 2016 - 2017 - 2018 2019 2020 |
Valsts amatpersonas
labot šo sadaļuAmats | Persona | Piezīmes |
---|---|---|
Latvijas Valsts prezidents | Raimonds Vējonis | |
Ministru prezidents | Māris Kučinskis | Kučinska Ministru kabinets |
Saeimas priekšsēdētāja | Ināra Mūrniece | 12. Saeima |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli
labot šo sadaļu
|
|
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 24.—28. janvāris — Siguldas trasē notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.[13]
Februāris
labot šo sadaļu- 4.—5. februāris — Siguldas trasē notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.[14]
- 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Vācijas prezidents Joahims Gauks Rīgā atklāja Reformācijas laukumu.
- 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties 2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs Phjončhanā.[15]
- 17. februārī:
- tika pasniegta Purvīša balva, balvu saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons.[16]
- Lidostā "Rīga" pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas Vim Airlines lidmašīna.[17]
Aprīlis
labot šo sadaļu- 10.—22. aprīlis — Rīgā notika 2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm.
Maijs
labot šo sadaļu- 4. maijs — par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Latvijas Bruņoto spēku parāde notika Liepājā.
- 12.—14. maijs — Rīgā notika Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā.[18]
- 14. maijs:
- norisinājās ikgadējais Lattelecom Rīgas maratons, kurā Valērijs Žolnerovičs uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).[19]
- Četru dienu vizītē ieradās Uzbekistānas Senāta priekšsēdētājs Nigmatilla Juddaševs.
- 19. maijs — pasniedza Arhitektūras gada balvu.[20]
- 25. maijs:
- Rīgas līcī izcēlās ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.[21]
- Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem.[22]
Jūnijs
labot šo sadaļu- 1. jūnijs — atklāja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jauno korpusu.
- 3. jūnijs — notika Latvijas pašvaldību vēlēšanas.[23]
- 6. jūnijs — Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.[24]
- 10. jūnijs — Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko izcīnīja uzvaru Francijas atklātajā čempionātā.
- 15. jūnijs:
- Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju tika apstiprināts Jēkabs Straume.[25]
- Latvijā tika aizliegts cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.[26]
- 18. jūnijs — Jūrmalā, Slokā, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.[27]
- 23. jūnijs — ar Indijas nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis Venta-1.
Jūlijs
labot šo sadaļu- 1. jūlijs — jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus.[28]
Augusts
labot šo sadaļu- 18.—19. augusts — Rāznas nacionālajā parkā notika Pasaules čempionāts rogainingā.[29]
Septembris
labot šo sadaļu- 2. septembris — Daugavpils dome atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju Andreju Elksniņu[30] un viņa vietā ievēlēja Rihardu Eigimu.[31]
- 4. septembris — tika pasniegta Valtera Capa balva, to saņēma Edgars Sūna.[32]
Miruši
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 3. janvāris:
- Ojārs Bušs, valodnieks (dzimis 1944. gadā)
- Austra Pumpure, dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)[33]
- 9. janvāris — Jānis Serģis, motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
- 12. janvāris — Rolfs Ekmanis, literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
- 16. janvāris:
- Uldis Brauns, režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
- Igors Garais, šahists (dzimis 1922. gadā)
- 21. janvāris:
- Biruta Baumane, gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
- Maija Apine, teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
- 26. janvāris — Līvija Akuratere, teātra kritiķe un teātra zinātniece (dzimusi 1925. gadā)
- 28. janvāris — Zinovijs Segals, Rīgas Krievu teātra literārās daļas vadītājs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1923. gadā)
Februāris
labot šo sadaļu- 1. februāris — Helēna Celmiņa, rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
- 9. februāris — Silvija Ravdone-Krodere, basketboliste (dzimusi 1940. gadā)[34]
- 10. februāris — Sandra Brīnuma, dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
- 17. februāris — Rihards Kondratovičs, biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
- 20. februāris — Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis, skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)
Marts
labot šo sadaļu- 1. marts — Aivars Slucis, ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
- 9. marts — Gido Kokars, komponists (dzimis 1921. gadā)
- 17. marts — Inta Grigoroviča, filmas "Dokumentālists" (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)[35]
- 18. marts — Alberts Legzdiņš, mūziķis, grupas "Čikāgas piecīši" dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
- 26. marts — Brigita Baiba Krūmiņa, dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
- 27. marts — Elmārs Katlaps, scenogrāfs (dzimis 1926. gadā)
Aprīlis
labot šo sadaļu- 5. aprīlis — Valentīns Mazzālītis, vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
- 6. aprīlis — Nikolajs Balvačovs, basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
- 13. aprīlis — Indulis Ranka, tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
- 19. aprīlis — Oskars Grīgs, politiķis (dzimis 1943. gadā)
Maijs
labot šo sadaļu- 15. maijs — Visvaldis Feldmanis, jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)[36]
- 27. maijs — Venta Vecumniece, Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)
Jūnijs
labot šo sadaļu- 18. jūnijs — Pauls Kvelde, diriģents (dzimis 1927. gadā)
Jūlijs
labot šo sadaļu- 12. jūlijs — Āris Auders, ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)[37]
- 18. jūlijs — Juris Zaķis, fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
- 19. jūlijs — Aija Eriņa, mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
- 25. jūlijs — Juris Visockis, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)[38]
Augusts
labot šo sadaļu- 8. augusts — Pēteris Plakidis, komponists (dzimis 1947. gadā)
- 15. augusts — Gunārs Birkerts, arhitekts (dzimis 1925. gadā)
- 19. augusts — Centis Kriķis, diriģents (dzimis 1930. gadā)[39]
- 20. augusts — Juris Zariņš, izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
- 25. augusts — Marga Austruma, Leļļu teātra skulptore (dzimusi 1930. gadā)
- 27. augusts — Zdzislavs Romanovskis, dziedātājs (dzimis 1936. gadā)[40]
Septembris
labot šo sadaļu- 10. septembris — Konstantīns Pupurs, politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
- 21. septembris — Ivars Strautmanis, arhitekts (dzimis 1932. gadā)
Oktobris
labot šo sadaļu- 3. oktobris — Andris Rubenis, filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
- 9. oktobris — Rodions Gordijenko, aktieris (dzimis 1935. gadā)
- 13. oktobris — Andrejs Zaķis, hokeja tiesnesis, treneris (dzimis 1956. gadā)
- 25. oktobris — Alberts Budže, garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
- 28. oktobris — Aļiks Kārkliņš, futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)
Novembris
labot šo sadaļu- 12. novembris — Juris Gagainis, metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
- 13. novembris — Valdis Bisenieks, valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
- 28. novembris — Romāns Grabovskis, aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)
Decembris
labot šo sadaļu- 2. decembris — Edvīns Vedējs, ASV latviešu ķīmiķis, pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
- 4. decembris — Valdis Liepiņš, aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
- 7. decembris — Žermēna Heine-Vāgnere, dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
- 9. decembris — Valērijs Maligins, uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
- 10. decembris — Kārlis Auškāps, teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
- 11. decembris — Oļegs Skarainis, tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
- 14. decembris — Jānis Bērziņš, fiziķis (dzimis 1936. gadā)
- 18. decembris — Andris Apinītis, lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
- 25. decembris — Augusts Sukuts, režisors, kinofestivāla "Arsenāls" dibinātājs (dzimis 1947. gadā)
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis TVNET 2017. gada 18. janvārī.
- ↑ 2017. gada putns – dzeltenā cielava Arhivēts 2017. gada 23. janvārī, Wayback Machine vietnē. Dabasdati.lv
- ↑ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs Arhivēts 2017. gada 12. janvārī, Wayback Machine vietnē. Dabasdati.lv
- ↑ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.
- ↑ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.
- ↑ Gada koks - parastā priede LSM 2017. gada 11. janvārī.
- ↑ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.
- ↑ Gada sēne 2017 Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.
- ↑ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.
- ↑ Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.
- ↑ «2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē». lsm.lv. 2017. gada 20. janvārī. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.
- ↑ Artūrs Tomsons. «PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU». Latvijas Arheologu biedrība, 2017. gada 31. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 21. februārī. Skatīts: 2017. gada 31. jūlijā.
- ↑ «Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā». bobslejs.lv. Skatīts: 2017. gada 12. janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ «Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā». Delfi.lv. Skatīts: 2017. gada 12. janvārī.
- ↑ Mārtiņš Mālmeisters. «LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS». olimpiāde.lv, 2017. gada 13. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. februārī. Skatīts: 2017. gada 22. februārī.
- ↑ Baiba Kušķe. ««Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam». lsm.lv, 2017. gada 17. februārī. Skatīts: 2017. gada 22. februārī.
- ↑ Judīte Čunka. «Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav». lsm.lv, 2017. gada 17. februārī. Skatīts: 2017. gada 22. februārī.
- ↑ «59th WCCC: Highlights and Decisions - WFCC». Skatīts: 2016. gada 5. oktobrī.
- ↑ Gundars Galkins; Jānis Lazdāns. «Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords». lsm.lv, 2017. gada 14. maijā. Skatīts: 2017. gada 13. jūnijā.
- ↑ ««Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris». lsm.lv. 2017. gada 19. maijā. Skatīts: 2017. gada 13. jūnijā.
- ↑ «Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī». tvnet.lv. 2017. gada 25. maijā. Skatīts: 2017. gada 13. jūnijā.
- ↑ «Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados». lsm.lv. 2017. gada 25. maijā. Skatīts: 2017. gada 13. jūnijā.
- ↑ «Gads līdz pašvaldību vēlēšanām». Centrālā vēlēšanu komisija. 2016. gada 3. jūnijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. maijā. Skatīts: 2016. gada 21. septembrī.
- ↑ «Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus». delfi.lv. 2017. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 14. jūnijā.
- ↑ «Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā». lms.lv. 2017. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 15. jūnijā.
- ↑ Laura Dzērve. «Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus». lsm.lv, 2017. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 15. jūnijā.
- ↑ «Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija». lsm.lv. 2017. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 20. jūnijā.
- ↑ Vita Anstrate. «No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus». lsm.lv, 2017. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 3. jūlijā.
- ↑ Matīss Vecvagaris. «2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā». lsm.lv, 2014. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 23. septembrī.
- ↑ «Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu». irlv.lv. 2017. gada 2. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. septembrī. Skatīts: 2017. gada 5. septembrī.
- ↑ «Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims». lsm.lv. 2017. gada 2. septembrī. Skatīts: 2017. gada 5. septembrī.
- ↑ «Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna». Latvijas Zinātņu akadēmija. Skatīts: 2017. gada 5. septembrī.
- ↑ http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127
- ↑ «Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere». Latvijas Basketbola savienība. 2017. gada 9. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. februārī. Skatīts: 2017. gada 10. februārī.
- ↑ «Inta Grigoroviča». 23-12-2023. Skatīts: 23-12-2023.
- ↑ Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis kolka.lv
- ↑ «Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders». irlv.lv. 2017. gada 14. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 14. jūlijā.
- ↑ «Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis». delfi.lv. LETA. 2017. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 26. jūlijā.
- ↑ «Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis». Latvijas Radio. 2017. gada 21. augustā. Skatīts: 2017. gada 21. augustā.
- ↑ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis irliepaja.lv
🔥 Top keywords: Vikipēdija:KontaktiSākumlapaKristaps PorziņģisSpecial:Search2024. gada Eiropas čempionāts futbolāJāņiSpecial:RecentChangesStarptautisko tālsarunu kodu sarakstsKarless PudždemonsAlfa kompozīcijaLatvijaAgnese LāceKrištianu RonalduBostonas "Celtics"ZodiaksSkroderdienas SilmačosAgnese LoginaLatvijas TelevīzijaTēva dienaRīgaSkūtgalvjiJānis KubilisOtrais pasaules karšAlberts BelsKoma2024. gada vasaras olimpiskās spēlesStarptautiskie automobiļu reģistrācijas kodiZiemeļkorejaRaimonds PaulsEvika SiliņaGruzijaEdgars RinkēvičsLatvijas administratīvais iedalījumsVasaras saulgriežiJānis Porziņģis2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas LatvijāSaulgriežiSomijas pilsētu uzskaitījumsLimuzīns Jāņu nakts krāsā