2014. gads

Janvāris labot šo sadaļu

• 1. janvāris:
  • Latvija oficiāli pievienojās eirozonai, nomainot savu naudas vienību latus uz eiro;^[2]
  • par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Grieķija, nomainot Lietuvu;
  • visā Eiropas Savienībā atcelti darba ierobežojumi Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem;^[3]
  • par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Latvijas galvaspilsēta Rīga un Zviedrijas pilsēta Ūmeo;
  • Čehijas galvaspilsētā Prāgā notika sprādziens, kurā bojā gāja Palestīnas vēstnieks;^[4]
  • Didjē Burkhalters stājās Šveices prezidenta amatā;^[5]
  • Ņujorkas mēra amatā stājās Bills de Blasio;
  • ASV, Kolorādo štatā atvērti pirmie marihuānas veikali valstī.^[6]
• 2. janvāris — Fiat kļuva par ASV autobūves uzņēmuma Chrysler īpašnieku.
• 3. janvāris — Anbarā, Irākā bruņoto sadursmju rezultātā tika nogalināti vairāk nekā 100 cilvēki.
• 5. janvāris — Bangladešā notika parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Awami līga; pirms un pēc vēlēšanām notika plaši protesti, kuros gāja bojā vairāki desmiti cilvēku.^[7]

• 6. janvāris:
  • ASV senāts apstiprināja Dženetu Jellenu Federālās Rezervju sistēmas vadītāja amatā; viņa ir pirmā sieviete, kas ieņem šo amatu.^[8]
  • Ēģiptes valsts senlietu ministrs Mohameds Ibrahims oficiāli paziņoja, ka ir atrasta un identificēta faraona Sobekhotepa I mūmija.
• 9. janvāris:
  • ar ASV nesējraķeti palaisti Lietuvas pirmie pavadoņi LituanicaSAT-1 un LitSat-1.
  • par savu demisiju oficiāli paziņoja Tunisijas premjerministrs Ali Larajeds.^[9]
• 10. janvāris:
  • no Centrālāfrikas Republikas prezidenta amata atkāpās Mišels Džotodija, par pagaidu prezidentu kļuva Aleksandrs Ferdinands Nguende.
  • par Tunisijas premjerministru kļuva Mehdi Džomā.^[10]
• 12. janvāris — pasniegtas 71. Zelta globusa balvas; par labākajām filmām atzītas "12 gadi verdzībā" un "Amerikāņu afēra".
• 14.—15. janvāris — Ēģiptē referendumā iedzīvotāji atbalstīja jauno konstitūciju.
• 19. janvāris — Ukrainas galvaspilsētā Kijivā sākās opozīcijas demonstrācijas dalībnieku sadursmes ar miliciju.
• 22. janvāris:
  • par Latvijas Ministru prezidentu kļuva Laimdota Straujuma, pirmā sieviete šajā amatā;
  • Brazīlijā atklāta jauna upju delfīnu suga — Aragvajas upes delfīns (Inia araguaiaensis).
• 23. janvāris — par Centrālāfrikas Republikas prezidentu kļuva Katrīna Samba-Panza, pirmā sieviete šajā amatā.
• 26. janvāris:
  • Losandželosā notika 56. Grammy mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija.
  • Grieķijā notika zemestrīce ar 6 mangitūdu.^[11]
• 28. janvāris — atkāpās Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs; par premjerministra vietas izpildītāju iecelts Sergejs Arbuzovs; atcelti arī vairāki Ukrainas parlamenta likumi, kas ierobežoja protestus.^[12]
• 29. janvāris — par Čehijas premjerministru apstiprināts Bohuslavs Sobotka.

Februāris labot šo sadaļu

• 2. februāris:
  • Kostarikā notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas.
  • Salvadorā notika prezidenta vēlēšanas.
  • Taizemē notika parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kuras martā atzītas par nederīgām.
• 7. — 23. februāris — Sočos, Krievijā, notika ziemas olimpiskās spēles.
• 9. februāris — Šveicē referendumā vairākuma atbalstīja iebraukšanas kvotu atjaunošanu Eiropas Savienības pilsoņiem.
• 11. februāris — Alžīrijā lidmašīnaa katastrofā bojā gāja 77 cilvēki.
• 15. februāris — Tamams Salams kļuva par Libānas premjerministru.
• 18. — 21. februāris — Eiromaidana dalībnieku sadursmēs ar miliciju Ukrainā gāja bojā 77 cilvēki.
• 22. februāris:
  • Ukrainas parlaments atlaida līdzšinējo prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš aizbēga uz Krimu, vēlāk uz Krieviju;
  • par Itālijas premjerministru kļuva Mateo Renci.
• 23. februāris — par Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītāju iecelts Aleksandrs Turčinovs.
• 28. februāris — apmēram 50 bruņoti vīri ieņēma Simferopoles lidostu Krimā, Ukrainā (vēlāk tie tika atzīti par Krievijas karavīriem).
• 27. februāris — par Ukrainas premjerministru kļuva Arsēnijs Jaceņuks.

Marts labot šo sadaļu

• 2. marts — tika pasniegtas 86. Kinoakadēmijas balvas, par labāko filmu atzīstot "12 gadi verdzībā".
• 6. marts — Ukrainā ietilpstošās Krimas Augstākā padome pieņēma lēmumu par Krimas Autonomās Republikas pievienošanos Krievijai un referenduma organizēšanu 16. martā.
• 8. marts — bez vēsts pazuda Malaizijas lidmašīna ar 239 cilvēkiem reisā no Kualalumpuras uz Pekinu.
• 11. marts — Krimas parlaments pieņēma deklarāciju par neatkarību no Ukrainas.
• 16. marts:
  • Krimā referendumā atbalstīta pussalas pievienošana Krievijas Federācijai;
  • Serbijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarēja Serbijas progresīvā partija.
• 16.—21. marts — Veneto iedzīvotāji neoficiālā referendumā atbalstīja neatkarību no Itālijas.
• 17. marts — Hārvarda — Smitsona astrofizikas centra zinātnieki paziņoja, ka atklājuši gravitācijas viļņu pēdas.
• 18. marts — Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas sastāvā.
• 21. marts — Krievijas Federācijas Padome ratificēja līgumu par Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas sastāvā.
• 25. marts — par Kirgizstānas premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts Džoomarts Otorbajevs pēc tam, kad atkāpās Žantoro Satibaldijevs.
• 26. marts — par Igaunijas premjerministru kļuva Tāvi Reivass, nomainot Andrusu Ansipu.
• 27. marts — ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju "68/262", atzīstot Krimu Ukrainas starptautiskajās robežās, bet Krimas referendumu atzīstot par nelikumīgu.
• 29. marts — Slovākijā prezidenta vēlēšanās uzvarēja Andrejs Kiska.
• 31. marts — no Francijas premjerministra amata atkāpās Žans Marks Ero, viņa vietā apstiprināts Manuels Valss.

Aprīlis labot šo sadaļu

• 2. aprīlis — par Kazahstānas premjerministru kļuva Karims Masimovs, nomainot Seriku Ahmetovu.
• 3. aprīlis — par Kirgizstānas premjerministru apstiprināts Džoomarts Otorbajevs, kurš līdz tam bija premjerministra pienākumu izpildītājs.
• 5. aprīlis — par Mali premjerministru kļuva Musa Mari, nomainot Umaru Tatamu Li.
• 5. aprīlis:
  • Ungārijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā koalīcija Fidesz;
  • Kostarikas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Luiss Giljermo Soliss;
  • Ukrainas dienvidaustrumos separātisti sāka ieņemt administratīvās ēkas.
• 7. aprīlis:
  • Ukrainas Doneckas apgabalā dibināta Doneckas tautas republika;
  • Ukrainas premjerministrs Oleksandrs Turčinovs pasludināja antiteroristisko operāciju pret bruņotajiem kaujiniekiem Doneckas, Luhanskas un Harkivas apgabalā;
  • kriptogrāfijas bibliotēkā OpenSSL atklāta kritiska ievainojamība Heartbleed.
• 7. aprīlis—12. maijs — Indijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas koalīcija Nacionālā demokrātiskā alianse.
• 9. aprīlis — Indonēzijā notika vispārējās vēlēšanas.
• 13. aprīlis:
  • par Armēnijas premjerministru kļuva Oviks Abrahamjans;
  • Gvinejā—Bisavā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta un parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Āfrikas partija Gvinejas un Kaboverdes neatkarībai.
• 17. aprīlis:
  • Ženēvā ASV, Krievijas, Ukrainas un Eiropas Savienības pārstāvji pieņēma paziņojumu, aicinot konfliktējošās puses Ukrainā atbruņot nelikumīgos bruņotos formējumus, atbrīvot ieņemtās ēkas un sēsties pie sarunu galda;
  • par Alžīrijas prezidentu uz ceturto termiņu ievēlēts Abdelazizs Buteflika.
• 27. aprīlis:
  • Maķedonijā uz otru termiņu ievēlēts prezidents Gorge Ivanovs un parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā partija;
  • par Serbijas premjerministru kļuva Aleksandars Vučičs, nomainot Ivicu Dačiču.
• 28. aprīlis
  • Ukrainas Luhanskas apgabalā dibināta Luhanskas tautas republika;
  • stājās spēkā ASV ekonomiskās sankcijas pret Krieviju saistībā ar Krimas aneksiju.
• 30. aprīlis — Irākā notika parlamenta vēlēšanas.

Maijs labot šo sadaļu

• 2. maijs:
  • Ukrainā, Odesā sadursmēs starp separātistiem un Ukrainas atbalstītājiem gāja bojā aptuveni 50 cilvēki;
  • Afganistānā, Badahšanā zemes nogruvumos gāja bojā vairāk nekā 250 cilvēki, bez vēsts pazuda aptuveni 2500.
• 4. maijs:
  • par Lībijas premjerministru kļuva Ahmeds Maitiks;
  • Panamas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Huans Karloss Varela.
• 7. maijs:
  • DĀR notika vispārējās vēlēšanas, kurās uzvarēja Āfrikas Nacionālais kongress;
  • Taizemes konstitucionālā tiesa atvaļināja premjerministri Jinglaku Čīnnāvatu; viņas vietā par premjerministru kļuva Nivathāmrongs Būnsongpājsāns.
• 10. maijs — Kopenhāgenā notika Eirovīzijas fināls, kurā uzvarēja Austrijas pārstāve Končita Vursta ar dziesmu Rise Like a Phoenix.
• 11. maijs — separātistu kontrolētajos Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalos notika referendums par valstisko patstāvību.
• 12. maijs — Doneckas tautas republika pasludināja neatkarību no Ukrainas un aicināja Krieviju uzņemt tās sastāvā.
• 13. maijs — Turcijas pilsētas Samas ogļraktuvēs notika pazemes sprādziens, kurā bojā gāja 301 ogļracis.
• 14.—25. maijs — Kannās notika 67. Kannu kinofestivāls.
• 17. maijs — Laosā nogāžoties militārajai lidmašīnai bojā gāja 15 cilvēki, to skaitā 2 ministri un galvaspilsētas mērs.^[13]
• 18. maijs:
  • Šveicē notika referendums par minimālās algas noteikšanu, kas ir pasaulē lielākā;^[14]
  • Gvinejas—Bisavas prezidenta vēlēšanas uzvarēja Žozē Mariu Vazs;
  • Kolumbijas ziemeļu daļā aizdegoties autobusam, bojā gāja 31 bērns^[15]
• 20. maijs:
  • Malāvijā notika vispārējās vēlēšanas, kurās par prezidentu kļuva Pīters Mutarika;
  • Taizemes armija pasludināja valstī karastāvokli pēc ieilgušiem pret valdību vērstiem nemieriem.
• 22. maijs — Taizemē valsts apvērsumā varu pārņēma Nacionālās drošības aizsardzības komiteja ar Prajuta Čānočhā priekšgalā.
• 22.—25. maijs — visās Eiropas Savienības valstīs notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
• 25. maijs:
  • Ukrainas prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja Petro Porošenko;
  • Lietuvas prezidenta vēlēšanās atkārtoti ievēlēta Daļa Grībauskaite;
  • Beļģijā notika parlamenta vēlēšanas, kurās visvairāk balsu ieguva Jaunā flāmu alianse.
• 26.—28. maijs — Ēģiptes prezidenta vēlēšanās uzvarēja Abdelfatāhs es Sīsī.
• 29. maijs — Astanā Baltkrievija, Kazahstāna un Krievija dibināja Eirāzijas ekonomisko savienību.

Jūnijs labot šo sadaļu

• 1. jūnijs — Slovēnijas prezidents Boruts Pāhors atlaida parlamentu.
• 2. jūnijs — Indijā izveidots 29. štats Telangāna, atdalot 10 apgabalus no Āndhras Pradēšas štata.
• 3. jūnijs — Sīrijas prezidenta vēlēšanās uz atkārtotu termiņu ievēlēts Bašārs al Asads.
• 5. jūnijs — sunnītu militārā grupa sāka ofensīvu Irākas ziemeļos, virzoties uz galvaspilsētu Bagdādi.
• 10. jūnijs:
  • par Izraēlas prezidentu ievēlēts Reuvens Rivlins;
  • Islāma valsts kaujinieki ieņēma Irākas otru lielāko pilsētu Mosulu.
• 13. jūnijs—13. jūlijs — Brazīlijā notika Pasaules kauss futbolā.
• 14. jūnijs — Afganistānas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Ašrafs Ganī Ahmadzejs.
• 15. jūnijs — Kolumbijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā atkārtoti ievēlēts Huans Manuels Santoss.
• 19. jūnijs — par Spānijas karali kronēts Felipe VI, nomainot Huanu Karlosu I.
• 24. jūnijs — par Somijas premjerministru kļuva Aleksanders Stubs, nomainot Jirki Katainenu.

Jūlijs labot šo sadaļu

• 1. jūlijs — Japānas valdība Šindzo Abes vadībā pieņāma rezolūciju, pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara ļaujot bruņotajiem spēkiem piedalīties operācijās ārpus valsts.
• 6. jūlijs — Ukrainas spēki atguva kontroli pār Slovjansku un Kramatorsku.
• 8. jūlijs—26. augusts — augot saspīlējumam starp Izraēlu un Hamās, atsākas Izraēlas—Palestīnas konflikts; 7 nedēļu laikā gāja bojā aptuveni 2100 palestīnieši un 71 Izraēlas iedzīvotājs.
• 9. jūlijss
  • Indonēzijas prezidenta vēlēšanāš uzvarēja Džoko Vidodo;
  • Krievijā veikts jaunas nesējraķetes Angara A1.2 pirmais starts.
• 13. jūlijs — ārkārtas parlamenta vēlēšanās Slovēnijā visvairāk balsu ieguva Mira Cerarja partija.
• 16. jūlijs — ASV ieviesa pirmās sankcijas pret Krieviju saistot to ar Ukrainas separātistu atbalstīšanu.
• 17. jūlijs — Ukrainā virs separātistu kontrolētās teritorijas ar raķeti notriekta Malaysia Airlines lidmašīna reisā 17, bojā gāja 298 cilvēki.
• 24. jūlijs — Mali nogāzās Air Algérie lidmašīna, bojā gāja 116 cilvēki.

Augusts labot šo sadaļu

• 3. augusts — Ķīnas Juņnaņas provincē 6,1 balli stiprā zemestrīcē gāja bojā ne mazāk kā 357 cilvēki.
• 6. augusts:
  • atlaists Bulgārijas parlaments, par pagaidu valdības vadītāju kļuva Georgi Bliznaški;
  • ESA zonde Rosetta sasniedza Čurjumova—Gerasimenko komētu un kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kurš iegājis orbītā ap komētu;
  • Krievija aizliedza noteiktu pārtikas produktu importu no valstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Krieviju.
• 7. augusts — Libērijā pasludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar Ebolas vīrusa epidēmijas saasināšanos.
• 8. augusts — ASV spēki sāka gaisa uzlidojumus Islāma valsts kaujiniekiem Irākas ziemeļos.
• 9. augusts — ASV pilsētā Fergusonā sākās nekārtības pēc tam, kad policists nošāva neapbruņotu melnādainu pusaudzi.
• 10. augusts — Turcijas prezidenta pirmajās visas tautas vēlēšanās uzvarēja premjerministrs Redžeps Erdogans.
• 21. augusts — Taizemes palaments par premjerministru ievēlēja valsts apvērsuma organizētāju Prajutu Čānočhā.
• 25. augusts — Ukrainas prezidents Petro Porošenko atlaida parlamentu.
• 26. augusts — ASV ātrās ēdināšanas restorānu tīkls Burger King par 11,4 miljardiem dolāru iegādājās Kanādas kafejnīcu tīklu Tim Hortons.
• 27. augusts — krievu separātisti Ukrainā uzbruka Novoazovskai, tādējādi atklājot jaunu fronti.
• 30. augusts — Lesoto veikts valsts apvērsums; premjerministrs Tomass Tabane atstāja valsti.

Septembris labot šo sadaļu

• 1. septembris — krievu separātisti Ukrainā atguva kontroli pār Luhanskas lidostu.
• 5. septembris — parakstīta Minskas vienošanās par uguns pātraukšanu starp Ukrainas spēkiem un separātistiem.
• 8. septembris — Zviedrijas uzņēmums Electrolux par 3,3 miljardiem USD no General Electric iegādājās mājsaimniecības ierīču biznesu.
• 11. septembris — atkāpās Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
• 14. septembris — Zviedrijā parlamenta vēlēšanas visvairāk balsu ieguva Sociāldemokrātiskā partija.
• 18. septembris — Skotijā referendumā netika atbalstīta izstāšanās no Apvienotās Karalistes.^[16]
• 19. septembris — par Slovēnijas premjerministru kļuva Mīroslavs Cērars.
• 22. septembris:
  • par Polijas premjerministru kļuva Eva Kopača;
  • par Vanuatu prezidentu kļuva Boldvins Lonsdeils;
  • NASA zonde MAVEN iegāja orbītā ap Marsu.
• 24. septembris — Indijas zonde Mars Orbiter Mission iegāja orbītā ap Marsu
• 29. septembris — Afganistānas prezidenta amatā stājās Ašrafs Ganī Ahmadzejs, viņa sāncensis vēlēšanās Abdulla Abdulla kļuva par premjerministru.

Oktobris labot šo sadaļu

• 4. oktobris — Latvijas Saeimas vēlēšanās visvairāk balsu ieguva partija "Saskaņa".
• 5. oktobris:
  • Bulgārijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ieguva partija GERB;
  • Brazīlijā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
• 9. oktobris — Igaunija pirmā no bijušās PSRS republikām pieņēma likumu par viendzimuma partnerattiecību legalizāciju.
• 12. oktobris:
  • Bosnijā un Hercegovinā notika vispārējās vēlēšanas;
  • Bolīvijā notika vispārējās vēlēšanas, kurās uzvarēja prezidents Evo Moraless un viņa kreisi orientētā partija
• 15. oktobris — Mozambikā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas, par prezidentu ievēlēts Filipe Njusi.
• 22. oktobris — Slubicē, Polijā, tika atklāts pasaulē pirmais piemineklis Vikipēdijai.
• 24. oktobris — Botsvānā notika vispārējās vēlēšanas, atkārtoti ievēlēts prezidents Ians Khana.
• 26. oktobris:
  • Brazīlijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uz otro termiņu ievēlēta Dilma Rusefa;
  • Urugvajā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas; referendums par konstitūcijas izmaiņām tika noraidīts;
  • Ukrainā notika parlamenta vēlēšanas;
  • Tunisijā notika parlamenta vēlēšanas;
  • pēdējās Apvienotās Karalistes un ASV kara bāzes Afganistānā nodotas Afganistānas spēkiem.
• 29. oktobris:
  • Gajs Skots kļuva par Zambijas pagaidu prezidentu pēc tam, kad iepriekšējā dienā mira prezidents Maikls Sata,
  • Burkinafaso protestētāji pret prezidentu nodedzināja parlamenta ēku.
• 31. oktobris:
  • no amata atkāpās Burkinafaso prezidents Blēzs Kompaore, par valsts pagaidu galvu iecelts Jakoba Isāks Zida.
  • ASV privātā raķešplāna SpaceShipTwo katastrofā gāja bojā viens pilots, otrs nopietni ievainots.

Novembris labot šo sadaļu

• 2. novembris — Doneckas tautas republikā un Luhanskas tautas republikā notika prezidenta un palamenta vēlēšanas.
• 4. novembris — ASV Kongresa starpvēlēšanās vairākumu ieguva republikāņi.
• 9. novembris — neoficiālā referendumā vairākums balsstiesīgo iedzīvotāju atbalstīja Katalonijas neatkarību.
• 12. novembris — pirmoreiz vēsturē kosmiskais aparāts nolaidās uz komētas, zondes Rosetta nolaižamajam aparātam Philae nosēžoties uz Čurjumova—Gerasimenko komētas kodola.
• 16. novembris — Rumānijas prezidenta vēlēšanu otrajā kartā uzvarēja Klauss Johaniss.
• 17. novembris — par Burkinafaso pārejas prezidentu kļuva Mišels Kafando.
• 21. novembris:
  • Japānas premjerministrs Šindzo Abe atlaida parlamentu;
  • par Mongolijas premjerministru kļuva Čimedijns Saihanbilegs.
• 27. novembris — OPEC nolēma nesamazināt naftas ieguvi, neskatoties uz to, ka kopš jūnija naftas cena bija nozīmīgi kritusies.
• 28. novembris:
  • Namībijā notika vispārējās vēlēšanas, kurās par prezidentu ievēlēts Hage Geingobs;
  • naftas cena pasaules tirgū nokritās vairāk nekā par 3 %; Maskavas biržā ASV dolāra kurss pārsniedza 50 Krievijas rubļus.
• 30. novembris:
  • Moldovas parlamenta vēlēšanās vairākumu ieguva eiropeiski orientētās partijas;
  • Urugvajas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Tavare Vaskess.

Decembris labot šo sadaļu

• 3. decembris — palaista Japānas zonde Hayabusa 2, ar kuru paredzēts atgādāt asteroīda paraugus.
• 5. decembris — ASV palaists bezpilota kosmosa kuģis Orion pirmajā izmēģinājumu lidojumā EFT-1.
• 14. decembris — Japānas parlamenta apakšējās palātas vēlēšanās visvairāk balsu ieguva liberāldemoikrātiskā partija.
• 16. decembris:
  • naftas cena nokrita līdz 55—60 USD;
  • Krievijas rubļa kurss nokrita līdz 65 rubļiem par ASV dolāru un 80 rubļiem par eiro.
• 17. decembris:
  • ASV un Kuba atjaunoja diplomātiskās attiecības pēc 55 gadu pārtraukuma;
  • Spānijas enerģētika uzņēmums Repsol par 13 miljardiem USD nopirka Kanādas enerģijas ražotāju Talisman Energy.
• 21. decembris — Tunisijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Bāji Kāids Assabsī.
• 23. decembris — pirmajā lidojumā palaista Krievijas smagā nesējraķete Angara-A5.
• 27. decembris — par Baltkrievijas premjerministru kļuva Andrejs Kabjakovs, nomainot Mihailu Mjasņikoviču.
• 28. decembris — katastrofu cieta Indonēzijas lidasabiedrības Indonesia AirAsia lidmašīna ar 162 cilvēkiem uz borta.
• 29. decembris — Grieķijā atlaists parlaments un noteiktas jaunas vēlēšanas pēc tam, kad neizdevās ievēlēt prezidentu.
• 30. decembris — Gambijā izgāzies valsts apvērsuma mēģinājums.

Janvāris labot šo sadaļu

• 5. janvāris — Eusebiu (Eusébio), Portugāles futbolists (dzimis 1942. gadā)
• 9. janvāris — Deils Mortensens (Dale Mortensen), ASV ekonomists (dzimis 1939. gadā)
• 11. janvāris — Ariels Šarons (אריאל שרון), Izraēlas politiķis (dzimis 1928. gadā)
• 16. janvāris — Hiro Onoda (小野田 寛郎), japāņu karavīrs (dzimis 1922. gadā)
• 20. janvāris — Klaudio Abado (Claudio Abbado), itāļu diriģents (dzimis 1933. gadā)
• 27. janvāris — Pīts Sīgers (Peter Seeger), ASV folkdziedātājs (dzimis 1919. gadā)

Februāris labot šo sadaļu

• 2. februāris — Filips Sīmors Hofmans (Philip Seymour Hoffman), ASV aktieris (dzimis 1967. gadā)
• 10. februāris — Šērlija Templa (Shirley Temple), ASV aktrise un diplomāte (dzimusi 1928. gadā)
• 14. februāris — Toms Finijs (Tom Finney), angļu futbolists (dzimis 1922. gadā)
• 19. februāris:
  • Deils Gārdners (Dale Allan Gardner), ASV kosmonauts (dzimis 1948. gadā)
  • Valērijs Kubasovs (Валерий Кубасов), PSRS kosmonauts (dzimis 1935. gadā)
• 23. februāris — Grigors Gurzadjans (Գրիգոր Գուրզադյան), armēņu astrofiziķis (dzimis 1922. gadā)
• 23. februāris — Alise Herca-Zommere (Alice Herz-Somme), Čehijas ebreju izcelsmes pianiste un mūzikas skolotāja, ilgdzīvotāja un vecākais Holokaustā izdzīvojušais cilvēks (dzimusi 1903. gadā)

Marts labot šo sadaļu

• 1. marts — Alēns Renē (Alain Resnais), franču kinorežisors (dzimis 1922. gadā)
• 3. marts — Viljams Pougs (William Reid Pogue), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)
• 12. marts — Vera Hitilova (Věra Chytilová), čehu kinorežisore (dzimusi 1929. gadā)
• 23. marts — Adolfo Svaress (Adolfo Suárez), spāņu politiķis (dzimis 1932. gadā)

Aprīlis labot šo sadaļu

• 6. aprīlis — Mikijs Rūnijs (Mickey Rooney), ASV aktieris un izklaidētājs (dzimis 1920. gadā)
• 17. aprīlis — Gabriels Garsija Markess (Gabriel García Márquez), Kolumbijas rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
• 25. aprīlis — Tito Vilanova (Tito Vilanova), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)
• 29. aprīlis — Bobs Hoskinss (Bob Hoskins), angļu aktieris (dzimis 1942. gadā)

Maijs labot šo sadaļu

• 15. maijs — Žans Luks Dehane (Jean-Luc Dehaene), Beļģijas politiķis (dzimis 1940. gadā)
• 18. maijs — Vibo Okelss, Nīderlandes kosmonauts, fiziķis (dzimis 1946. gadā)
• 19. maijs — Džeks Brebems (Jack Brabham), Austrālijas autosportists un funkcionārs (dzimis 1926. gadā)
• 22. maijs — Dragoļubs Velimirovičs (Драгољуб Велимировић), serbu šahists (dzimis 1942. gadā)
• 25. maijs — Vojcehs Jaruzeļskis (Wojciech Jaruzelski), Polijas prezidents (dzimis 1923. gadā)
• 28. maijs:
  • Azlans, Perakas šahs (Azlan), Malaizijas valdnieks (dzimis 1928. gadā)
  • Maija Endželu (Maya Angelou), ASV dzejniece (dzimusi 1928. gadā)
• 30. maijs — Henadzs Buravkins (Генадзь Бураўкін, Геннадий Буравкин), baltkrievu dzejnieks, žurnālists un diplomāts (dzimis 1936. gadā)

Jūnijs labot šo sadaļu

• 11. jūnijs — Rubija Dī (Ruby Dee), ASV aktrise un dzejniece (dzimusi 1922. gadā)
• 13. jūnijs — Ģula Grošičs (Gyula Grosics), Ungārijas futbolists (dzimis 1926. gadā)
• 14. jūnijs — Denjels Kīzs (Daniel Keyes), ASV rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
• 18. jūnijs — Stefanija Kvoleka (Stephanie Kwolek), poļu izcelsmes ASV ķīmiķe (dzimusi 1923. gadā)
• 24. jūnijs — Īlaijs Volahs (Eli Wallach), ASV aktieris (dzimis 1915. gadā)
• 27. jūnijs — Leslijs Maniga (Leslie Manigat), Haiti prezidents (dzimis 1930. gadā)
• 30. jūnijs — Žeļko Šturanovičs (Željko Šturanović), Melnkalnes premjerministrs (dzimis 1960. gadā)

Jūlijs labot šo sadaļu

• 7. jūlijs:
  • Eduards Ševardnadze (ედუარდ შევარდნაძე), PSRS un Gruzijas politiķis (dzimis 1928. gadā)
  • Alfredo di Stefano (Alfredo di Stéfano), Argentīnas un Spānijas futbolists (dzimis 1926. gadā)
• 12. jūlijs — Valērija Novodvorska (Валерия Новодворская), padomju disidente, žurnāliste, politiķe, cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1950. gadā)
• 13. jūlijs — Nadine Gordimera (Nadine Gordimer), Dienvidāfrikas rakstniece, politiskā aktīviste (dzimusi 1923. gadā)
• 17. jūlijs — Henrijs Hartsfīlds (Henry Hartsfield), ASV kosmonauts (dzimis 1933. gadā)
• 19. jūlijs — Džeimss Gārners (James Garner), amerikāņu aktieris (dzimis 1928. gadā)

Augusts labot šo sadaļu

• 11. augusts — Robins Viljamss (Robin Williams), ASV aktieris (dzimis 1951. gadā)
• 12. augusts — Lorēna Bekola (Lauren Bacall), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā)
• 24. augusts — Ričards Atenboro (Richard Attenborough), britu aktieris, režisors un producents (dzimis 1923. gadā)

Septembris labot šo sadaļu

• 4. septembris — Džoana Riversa (Joan Rivers), ASV aktrise (dzimusi 1933. gadā)
• 10. septembris — Ričards Kīls (Richard Kiel), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā)
• 13. septembris — Milans Galičs (Милан Галић), Dienvidslāvijas futbolists (dzimis 1938. gadā)
• 20. septembris — Anatolijs Berezovojs (Анатолий Березовой), PSRS kosmonauts (dzimis 1942. gadā)
• 25. septembris — Jāks Joala (Jaak Joala), igauņu dziedātājs (dzimis 1950. gadā)
• 30. septembris — Martins Perls (Martin Perl), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā)

Oktobris labot šo sadaļu

• 4. oktobris — Žans Klods Divaljē (Jean-Claude Duvalier), Haiti prezidents (dzimis 1951. gadā)
• 20. oktobris — Oskars de la Renta (Oscar de la Renta), Dominikānā dzimis ASV modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
• 21. oktobris — Gofs Vitlems (Gough Whitlam), Austrālijas premjerministrs (dzimis 1916. gadā)
• 24. oktobris — Mbuleni Mulaudzi (Mbulaeni Mulaudzi), Dienvidāfrikas vieglatlēts (dzimis 1980. gadā)
• 28. oktobris — Maikls Sata (Michael Sata), Zambijas prezidents (dzimis 1937. gadā)

Novembris labot šo sadaļu

• 13. novembris — Aleksandrs Grotendīks (Alexander Grothendieck), Francijas matemātiķis (dzimis 1928. gadā)
• 19. novembris — Maiks Nikolss (Mike Nichols), ASV kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
• 24. novembris — Viktors Tihonovs (Виктор Тихонов), krievu hokeja treneris (dzimis 1930. gadā)

Decembris labot šo sadaļu

• 2. decembris — Žans Belivo (Jean Béliveau), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā)
• 5. decembris — Fabiola (Fabiola), Beļģijas karaliene (dzimusi 1928. gadā)
• 22. decembris:
  • Džo Kokers (Joe Cocker), angļu mūziķis (dzimis 1944. gadā)
  • Džozefs Sardžents (Joseph Sargent), ASV kino un televīzijas režisors (dzimis 1925. gadā)
• 26. decembris — Leo Tindemanss (Leo Tindemans), Beļģijas premjerministrs (dzimis 1922. gadā)