UNESCO Pasaules mantojuma vietas Rumānijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Rumānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir oficiāli iekļautas 7 vietas (6 — kultūras objekti un 1 — dabas objekts), savukārt 15 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.^[1] Rumānija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1990. gada 16. maijā.

Sarakstā iekļautie objekti labot šo sadaļu

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
Donavas delta	Tulčas žudecs 45°4′59″N 29°30′0″E / 45.08306°N 29.50000°E / 45.08306; 29.50000	1991	Daba	vii, x	Donavas ūdeņi, kas ietek Melnajā jūrā, veido lielāko un vislabāk saglabājušo upes deltu Eiropā. Deltā dzīvo vairāk nekā 300 putnu sugas, kā arī 4 saldūdens zivju sugas ezeros un purvos.^[2]	588
Transilvānijas ciemi ar to nocietinātajām baznīcām	Albas, Brašovas, Hargitas, Murešas un Sibiu žudeti 46°8′9″N 24°46′23″E / 46.13583°N 24.77306°E / 46.13583; 24.77306	1993	Kultūra	iv	Šie Transilvānijas ciemi ar savām nocietinātajām baznīcām sniedz spilgtu priekštatu par kultūras ainavu Transilvānijas dienvidos. Pasaules mantojumu sarakstā ir iekļauti 7 ciemi. Ciemi ir raksturīgi ar īpaši zemes izmantošanas sistēmu, tirdzniecības saitēm un saimju sētu organizāciju. Nocietinātās baznīcas sniedz priekšstatu par būvniecības stilu no 13. līdz 16. gadsimtam.^[3]	596
Horezu klosteris	Vilčas žudecs 45°10′7″N 24°0′25″E / 45.16861°N 24.00694°E / 45.16861; 24.00694	1993	Kultūra	ii	Klosteri 1690. gadā dibināja princis Konstantīns Brancovans. Klosteris celts "Brancovan" stilā, un tas pazīstams ar sabu arhitektūras tīrību un līdzsvaru. Sienu un ikonu gleznojumu skola, kas tika izveidota 18. gadsimtā bija pazīstama visā Balkānu reģionā.^[4]	597
Moldāvijas baznīcas	Sučavas žudecs 47°44′0″N 25°56′0″E / 47.73333°N 25.93333°E / 47.73333; 25.93333	1993	Kultūra	i, iv	8 baznīcas, kas atrodas Senās Moldāvijas ziemeļos, būvētas no 15. līdz 16. gadsimta beigām. Baznīcu ārsienās ir fresku gleznas, ko iedvesmoja Bizantijas šedevri. Freskas ir autentiskas un īpaši labi saglabājušās līdz mūsdienām.^[5]	598
Sigišoaras vēsturiskais centrs	Murešas žudecs 46°13′1″N 24°47′28″E / 46.21694°N 24.79111°E / 46.21694; 24.79111	1999	Kultūra	iii, v	Pilsētu dibinājušo vācu amatnieki un tirgotāji. Sigišoara ir labs piemērs nelielai, nocietinātai Viduslaiku pilsētiņa, kas vija nozīmīgs tirdzniecības centrs šajā reģionā vairākus gadsimtus.^[6]	902
Maramurešas koka baznīcas	Maramurešas žudecs 47°49′15″N 24°3′21″E / 47.82083°N 24.05583°E / 47.82083; 24.05583	1999	Kultūra	iv	Pasaules mantojuma sarakstā ir iekļautas 8 koka baznīcas ,kuras ir izcili arhitektūras pieminekļi no dažādiem periodiem. Baznīcām ar augstu pulksteņa torni un interesantu jumtu konstrukciju. Šis baznīcas atspoguļo Rumānijas ziemeļu kultūrainavu izpausmes.^[7]	904
Oreštjes kalnu dāķiešu cietoksņi	Hunedoaras žudecs 45°37′23″N 23°18′43″E / 45.62306°N 23.31194°E / 45.62306; 23.31194	1999	Kultūra	ii, iii, iv	Cietokšņu veidoti 1. gadsimtā p.m.ē., tos veidoja dāķieši. Cietoksni atspoguļo militārās un reliģiskās arhitektūras saplūšanu Eiropas vēlajā dzlezs laikmetā. Šie cietokšni ir Dāķijas Karalistes centrs, līdz to 2. gadsimtā m.ē. iekaroja romieši.^[8]	906

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums labot šo sadaļu

Donavas delta

Transilvānijas ciemi ar to nocietinātajām baznīcām

Horezu klosteris

Moldāvijas baznīcas

Sigišoaras vēsturiskais centrs

Maramurešas koka baznīcas

Oreštjes kalnu dāķiešu cietoksņi

Vietas Rumānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

— kultūras objekts;

— dabas objekts;

— jauktais objekts;

— apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti labot šo sadaļu

— Pārrobežu objekts

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
Njamcas klosteris	Njamcas žudecs 46°55′39″N 26°22′15″E / 46.92750°N 26.37083°E / 46.92750; 26.37083	1991	Kultūra	i, ii, iv	544
Kurtja de Ardžeša bizantieši un post-bizantiešu baznīcas	Ardžešas žudecs 45°7′0″N 24°40′0″E / 45.11667°N 24.66667°E / 45.11667; 24.66667	1991	Kultūra	i, ii, iv	545
Tirgužiu skulpturālais komplekss	Goržas žudecs 45°2′3″N 23°16′29″E / 45.03417°N 23.27472°E / 45.03417; 23.27472	1991	Kultūra	i, ii	548
Basarabi alu komplekss	Konstancas žudecs 44°10′25″N 28°24′30″E / 44.17361°N 28.40833°E / 44.17361; 28.40833	1991	Kultūra		549
Triju svēto klosteris Jasi	Jasu žudecs 47°9′44″N 27°35′20″E / 47.16222°N 27.58889°E / 47.16222; 27.58889	1991	Kultūra	i, iv	551
Meža būves Mazajā Valahijā	Goržas, Dolžas, Mehedincu, Vilčas, Ardžešas un Teleormanas žudeci	1991	Kultūra	iv, v	552
Densušas Svētā Nikolaja banīca	Hunedoaras žudecs	1991	Kultūra	i, iv	553
Albajulijas vēsturiskais centrs	Albas žudecs 46°4′35″N 23°34′22″E / 46.07639°N 23.57278°E / 46.07639; 23.57278	1991	Kultūra	iv, v, vi	555
Retezatas masīvs	Hunedoaras un Karašas-Severinas žudeci	1991	Daba		557
Rodņas nacionālais parks	Sučavas, Bistricas-Neseudas un Maramurešas žudeci	1991	Daba		558
Sinpetru paleontoloģijas vieta	Sučavas žudecs	1991	Kultūra		559
Slatioras gadsimtu senais mežs	Sučavas žudecs	1991	Kultūra		560
Sibiu vēsturiskais centrs un tā Skvēru ansamblis	Sibiu žudecs 45°48′0″N 24°9′0″E / 45.80000°N 24.15000°E / 45.80000; 24.15000	2004	Kultūra	ii, iii, iv, v	1929
Senie ciemi Holloko and Rimeteja un to apkārtne	Albas žudecs	2012	Kultūra	v	5683
Dabiskie un pirmatnējie dižskābāržu meži Karpatu kalnu apkārtnē (Ukrainā, Slovākijā, Vācijā u.c.)	Rumānija (kopā ar Albāniju, Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Horvātiju, Itāliju, Poliju, Slovēniju, Spāniju un Ukrainu)	2015	Dabas	IX	6023