Luksemburgas valdnieku uzskaitījums
Wikimedia projekta saraksts
Šajā uzskaitījumā apkopoti Luksemburgas valdnieki, kas ir grāfi, hercogi vai lielhercogi, kas pārvaldījuši Luksemburgas teritoriju kopš 10. gadsimta otrās puses. Sākotnēji Luksemburgas teritorija bijusi daļa no vidusslaiku Vācijas karalistes un bija iekļauta Svētās Romas impērijā. 1815. gadā Luksemburga kļuva par suverēnu valsti.
Par pirmo Luksemburgas valdnieku uzskata grāfu Zigfrīdu, kas valdīja no 963. gada līdz 998. gadam.[1]
Mūsdienās Luksemburga tiek pārvaldīta kā unitāra parlamentāra konstitucionālā monarhija. Tās pašreizējais monarhs ir lielhercogs Anrī, kurš ir Nasavas-Veilburgas dinastijas pārstāvis.[2][3]
Uzskaitījums labot šo sadaļu
Luksembrugas grāfiste (963–1354) 
labot šo sadaļu
| Portrets | Vārds, uzvārds (Dzimis—miris) | Valdīšanas periods | Dinastija | Radniecība ar iepriekšējo valdnieku | Piezīmes | ||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Ardēnu dinastija (963—1136) | |||||||
 | Zigfrīds Siegfried (ap 922—998) | 963. gads — 998. gada 28. oktobris | Ardēnu dinastija | ||||
 | Anrī I Henry I (964—1026) | 998. gada 28. oktobris — 1026. gada 27. februāris | Ardēnu dinastija | Zigfrīda dēls | |||
 | Anrī II Henry II (1007—1047) | 1026. gada 27. februāris — 1047. gada 16. oktobris | Ardēnu dinastija | Anrī I brālēns | |||
| Giselberts Giselbert (ap 1007—1059) | 1047. gada 16. oktobris — 1059. gada 14. augusts | Ardēnu dinastija | Anrī II brālis | ||||
 | Konrāds I Conrad I (ap 1040—1086) | 1059. gada 14. augusts — 1086. gada 8. augusts | Ardēnu dinastija | Giselberta dēls | |||
| | Anrī III Henry III (1070—1096) | 1086. gada 8. augusts — 1096. gads | Ardēnu dinastija | Konrāda I dēls | |||
 | Vilhelms I William I (1081–1131) | 1096. — 1131. gads | Ardēnu dinastija | Anrī III brālis | |||
 | Konrāds II Conrad II (1106—1136) | 1031. — 1136. gads | Ardēnu dinastija | Vilhelma I dēls | |||
| Luksemburgu-Namīras dinastija (1136—1196) | |||||||
 | Anrī IV Henry IV (1112—1196) | 1136. gads — 1196. gada 14. augusts | Luksemburgu-Namīras dinastija | Konrāda II 1. pakāpes brālēns | |||
| Hoenštaufenu dinastija (1197—1197) | |||||||
 | Oto I Otto I (1167/71—1200) | 1196. — 1197. gads | Hoenštaufenu dinastija | Anrī IV 3. pakāpes brālēns | |||
| Luksemburgu-Namīras dinastija (1197—1247) | |||||||
 | Ermesinde Ermesinde (1186—1247) | 1197. gads — 1247. gada 12. februāris | Luksemburgu-Namīras dinastija | Anrī IV vienīgā meita un Oto I 4. pakāpes māsīca | |||
| | Teobalds I Theobald I (ap 1156—1214) | 1197. gads — 1214. gada 13. februāris | Luksemburgu-Namīras dinastija | Ermesindes pirmais vīrs; valdīja kopā | |||
 | Valerāns Waleran (ap 1165—1226) | 1214. gada maijs — 1226. gada 2. jūlijs | Luksemburgu-Namīras dinastija | Ermesindes otrais vīrs; valdīja kopā | |||
| Luksemburgu-Limburgas dinastija (1247—1354) | |||||||
 | Anrī V Henry V (1216—1281) | 1247. gada 12. februāris — 1281. gada 24. decembris | Luksemburgu-Limburgas dinastija | Valerāna dēls | |||
 | Anrī VI Henry VI (ap 1240—1288) | 1281. gada 24. decembris — 1288. gada 5. jūnijs | Luksemburgu-Limburgas dinastija | Anrī V dēls | |||
 | Anrī VII Henry VII (ap 1275—1313) | 1288. gada 5. jūnijs — 1313. gada 24. augusts | Luksemburgu-Limburgas dinastija | Anrī VI dēls | |||
 | Johanns Jang de Blannen (1296—1346) | 1313. gada 24. augusts — 1346. gada 26. augusts | Luksemburgu-Limburgas dinastija | Anrī VII dēls | |||
 | Kārlis I Charles I (1316—1378) | 1346. gada 26. augusts — 1353. gads | Luksemburgu-Limburgas dinastija | Jana dēls | |||
 | Vāclavs I Wenceslaus I (1337—1383) | 1353. gads — 1354. gada 13. marts | Luksemburgu-Limburgas dinastija | Kārļa I brālis | |||
Luksemburgas hercogiste (1354–1794) labot šo sadaļu
| Portrets | Vārds, uzvārds (Dzimis—miris) | Valdīšanas periods | Dinastija | Radniecība ar iepriekšējo valdnieku | Piezīmes | ||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Luksemburgu-Limburgas dinastija (1354—1425) | |||||||
| | Vāclavs I Wenceslaus I (1337—1383) | 1354. gada 13. marts — 1383. gada 7. decembris | Luksemburgu-Limburgas dinastija | Kārļa I brālis | |||
 | Vāclavs II Wenceslas II (1361—1419) | 1383. gada 7. decembris — 1388. gads | Luksemburgu-Limburgas dinastija | Vāclavs I brāļadēls | |||
 | Josts Jobst (ap 1354—1411) | 1388. gads — 1411. gada 18. janvāris | Luksemburgu-Limburgas dinastija | Vāclavs II brālēns | |||
 | Elizabete fon Gerlica Elizabeth of Görlitz (1390—1451) | 1411. gada 18. janvāris — 1443. gads | Luksemburgu-Limburgas dinastija | Josta mantiniece un 1. pakāpes māsīca | |||
 | Antuāns Anthony (1384—1415) | 1411. gada 18. janvāris — 1415. gada 25. oktobris | Luksemburgu-Limburgas dinastija | Elizabetes fon Gerlicas 1. vīrs; valdīja kopā | |||
 | Johanns II John III (1374–1425) | 1418. gada 10. marts — 1425. gada 6. janvāris | Luksemburgu-Limburgas dinastija | Elizabetes fon Gerlicas 2. vīrs; valdīja kopā | |||
| Valuā-Burgundijas dinastija (1443—1482) | |||||||
 | Filips Labais Filips de Goede (1396–1467) | 1443. gads — 1467. gada 15. jūnijs | Valuā-Burgundijas dinastija | Elizabetes fon Gerlicas otrais brālēns | |||
 | Kārlis Drosmīgais Karel de Stoute (1433–1477) | 1467. gada 15. jūnijs — 1477. gada 5. janvāris | Valuā-Burgundijas dinastija | Filipa Labā dēls | |||
 | Marija Maria (1457–1482) | 1477. gada 5. janvāris — 1482. gada 27. marts | Valuā-Burgundijas dinastija | Kārļa Drosmīgā māsa | |||
 | Maksimiliāns I Maximilian I (1459–1519) | Marijas vīrs; valdīja kopā | |||||
| Hābsburgu dinastija (1482—1700) | |||||||
,_,_Kunsthistorisches_Museum_Wien,_Gem%C3%A4ldegalerie_-_Philipp_der_Sch%C3%B6ne_(1478-1506)_-_GG_3872_-_Kunsthistorisches_Museum.jpg) | Filips II Philip I (1478–1506) | 1482. gada 27. marts — 1506. gada 25. septembris | Hābsburgu dinastija | Marijas un Maksimiliāna dēls | |||
 | Kārlis III Charles III (1500—1558) | 1506. gada 25. septembris — 1556. gada 16. janvāris | Hābsburgu dinastija | Filipa II dēls | |||
 | Filips III Philip III (1527—1598) | 1556. gada 16. janvāris — 1598. gada 13. septembris | Hābsburgu dinastija | Filipa III dēls | |||
 | Izabella Klāra Eižēnija Isabella Clara Eugenia (1566—1633) | 1598. gada 6. maijs — 1621. gada 13. jūlijs | Hābsburgu dinastija | Filipa III māsa | |||
| Alberts Albert (1559—1621) | Izabellas Klāras Eižēnijas znots | ||||||
 | Filips IV Philip IV (1605—1665) | 1621. gada 31. jūlijs — 1665. gada 17. septembris | Hābsburgu dinastija | Izabellas Klāras Eižēnijas un Alberta brālēns | |||
 | Kārlis IV Charles IV (1661—1700) | 1665. gada 17. septembris — 1700. gada 1. novembris | Hābsburgu dinastija | ||||
| Burbonu dinastija (1700—1712) | |||||||
 | Filips V Philip V (1683—1746) | 1700. gada 1. novembris — 1712. gads | Burbonu dinastija | Kārļa IV lielākais brāļa dēls | |||
| Vitelsbahu dinastija (1712—1713) | |||||||
 | Maksimiliāns II Maximilian II (1662—1726) | 1712. gads — 1713. gada 11. aprīlis | Vitelsbahu dinastija | Filipa V onkulis | |||
| Hābsburgu dinastija (1713—1780) | |||||||
 | Kārlis V Charles V (1685—1740) | 1713. gada 11. aprīlis — 1740. gada 20. oktobris | Hābsburgu dinastija | Maksimiliāna II otrais brālēns | |||
 | Marija Terēzija Maria II Theresa (1717—1780) | 1740. gada 20. oktobris — 1780. gada 29. novembris | Hābsburgu dinastija | ||||
| Hābsburgu-Lotringas dinastija (1740—1794) | |||||||
 | Francis I Francis I (1708—1765) | 1740. gada 21. novembris — 1765. gada 18. augusts | Hābsburgu-Lotringas dinastija | Marijas Terēzijas vīrs | |||
 | Jozefs Joseph II (1741—1790) | 1780. gada 29. novembris — 1790. gada 20. februāris | Hābsburgu-Lotringas dinastija | Marijas Terēzijas un Franča I dēls | |||
.png) | Leopolds Leopold (1747—1792) | 1790. gada 20. februāris — 1792. gada 1. marts | Hābsburgu-Lotringas dinastija | Jozefa brālis | |||
 | Francis II Francis II (1768—1835) | 1792. gada 1. marts — 1794. gads | Hābsburgu-Lotringas dinastija | Leopolda dēls | |||
No 1794. līdz 1813. gadam Luksumburgi bija okupējusi Francija. Vīnes kongresā tika izlemts, ka par Luksumburgas valdnieku kļūst Nīderlandes karalis Villems I, izveidojot personālūniju.
Luksemburgas lielhercogiste (1815 — mūsdienas) labot šo sadaļu
| Portrets | Vārds, uzvārds (Dzimis—miris) | Valdīšanas periods | Dinastija | Radniecība ar iepriekšējo valdnieku | Piezīmes | ||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Orānas-Nasavas dinastija (1815—1890) | |||||||
 | Gijoms I Guillaume I (1772—1843) | 1815. gada 15. marts — 1840. gada 7. oktobris | Orānas-Nasavas dinastija | Franča II trešās pakāpes brālēns, Luksemburgas hercogienes Annas (1432—1462) tiešais pēcnācējs | Franču revolūcijas rezultātā Luksemburga tika okupēta. Šādā statusā tā bija no 1794. līdz 1813. gadam. Kad pēc Napoleona karu izraisītajām pārmaiņām tika sasaukts Vīnes kongress, tur tika lemts arī par Luksemburgu. Tā atguva suverenitāti, kļuva par lielhercogisti, un to nodeva Nīderlandes karaļa Gijoma I (nīderlandiešu: Willem Frederik Prins van Oranje-Nassau) pārvaldīšanā. | ||
 | Gijoms II Guillaume II (1792—1849) | 1840. gada 7. oktobris — 1849. gada 17. marts | Orānas-Nasavas dinastija | Gijoma I dēls | |||
.jpg) | Gijoms III Guillaume III (1817—1890) | 1849. gada 17. marts — 1890. gada 23. novembris | Orānas-Nasavas dinastija | Gijoma II dēls | |||
| Nasavas-Veilburgas dinastija (1890—mūsdienas) | |||||||
 | Ādolfs Adolphe (1817—1905) | 1890. gada 23. novembris — 1905. gada 17. novembris | Nasavas-Veilburgas dinastija | Gijoma III attālas pakāpes brālēns | 1890. gada 23. novembrī mira Gijoms III. Tā kā viņa dēli jau bija miruši pirms viņa, bet meita Vilhelmīne, lai gan kļuva par Nīderlandes karalieni, tomēr tēva titulu Luksemburgā mantot nevarēja sakarā ar 1783. gadā noslēgto "Ģimenes paktu" (pacte de famille). Tādējādi no pēdējā Orānas-Nasavas dinastijas vīriešu kārtas valdnieka Luksemburgas lielhercoga tituls pārgāja Ādolfam, kas piederēja pie vienīgā vēl eksistējošā dinastijas atzara — Nasavas-Veilburgas dinastijas.[4] | ||
 | Gijoms IV Guillaume IV (1852—1912) | 1905. gada 17. novembris — 1912. gada 25. februāris | Nasavas-Veilburgas dinastija | Ādolfa dēls | |||
 | Marija-Adelaide Marie-Adélaïde (1894—1924) | 1912. gada 25. februāris — 1919. gada 14. janvāris (atteicās no troņa) | Nasavas-Veilburgas dinastija | Gijoma IV meita | |||
 | Šarlote Charlotte (1896—1985) | 1919. gada 14. janvāris — 1964. gada 12. novembris (atteicās no troņa) | Nasavas-Veilburgas dinastija | Gijoma IV meita, Marijas-Adelaides māsa | |||
 | Žans Jean (1921—2019) | 1964. gada 12. novembris — 2000. gada 7. oktobris (atteicās no troņa) | Nasavas-Veilburgas dinastija | Šarlotes dēls | |||
.jpg) | Anrī Henri (1955) | 2000. gada 7. oktobris — pašlaik | Nasavas-Veilburgas dinastija | Žana dēls | |||
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «COMTES de LUXEMBOURG 963-1136». Medieval Lands (angliski).
- ↑ «Chef d'État». gouvernement.lu (franciski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. augustā. Skatīts: 2014. gada 31. jūlijā.
- ↑ «Le Grand-Duc». monarchie.lu (franciski).
- ↑ «Dynastie luxembourgeoise». monarchie.lu (franciski).
Ārējās saites labot šo sadaļu
🔥 Top keywords: Sākumlapa2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas LatvijāSpecial:RecentChangesVersaļas līgumsTīmekļa pārlūkprogrammaElīna PintoNacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"Kurzemes bīskapijaSpecial:SearchIvars IjabsVīnes kongress1. tramvaju maršruts (Liepāja)Roberts ZīleValdis DombrovskisProgresīvieLatvijas attīstībaiPersonifikācija14. Saeimas vēlēšanas2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikāRihards KolsOlštinaEiropas ParlamentsLatvijas politisko partiju uzskaitījumsArtis PabriksAinārs ŠlesersJaunā VienotībaVilis KrištopansApvienotais sarakstsLatvija pirmajā vietāMārtiņš StaķisLatvijaKipras karogs2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas LatvijāPolitiskais spektrsZaļo un Zemnieku savienībaJSON2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijaJūlija Stepaņenko