Lukrēcija Bordža

Lukrēcija Bordža (itāļu: Lucrezia Borgia, dzimusi 1480. gada 18. aprīlī, mirusi 1519. gada 24. jūnijā) bija pāvesta Aleksandra VI meita un viņa ārlaulības dēla Čezares Bordžas (Cesare Borgia) māsa — izcila renesanses laikmeta sieviete, skaista un izglītota, mākslas un literatūras mecenāte. Aleksandra VI politisko interešu vadīta, vairākkārt precējusies, pēdējo reizi ar Alfonso d'Esti (Alfonso d'Este), Ferrāras hercogu. Renesanses dzejnieki slavināja Lukrēciju savos darbos, bet naidnieki pārmeta tai izvirtīgu dzīvi.

Lukrēcija Bordža
Biselji hercogiene
Salerno princese
Kotinjolas grāfiene
Iespējamais Lukrēcijas portrets gleznots dzīves laikā ap 1519. gadu, Viktorijas Nacionālā galerija[1])
Ferrāras hercogiene konsorte, Modenas un Redžo hercogiene konsorte
Valdīšana1505. gada 25. janvāris – 1519. gada 24. jūnijs
Pezaro un Gradaras konsorte
Valdīšana1493. gada 12. jūnijs – 1497. gada 20. decembris
Dzimis1480. gada 18. aprīlis
Subjako, Pāvesta valsts
Miris1519. gada 24. jūnijā (39 gadu vecumā)
Ferrāra, Ferrāras hercogiste
ApglabātsCorpus Domini klosteris, Ferrāra
BērniAragonas Rodrigo
Erkolē II d'Este
Ipolito II d'Este
Eleonora d'Este
Frančesko d'Este
DinastijaBordža
TēvsAleksandrs VI
MāteVanoca di Kataneija

Atsauces labot šo sadaļu

  1. "NGV Solves Mystery of Renaissance Portrait" (26 November 2008), NGV. Retrieved 4 June 2020.

Ārējās saites labot šo sadaļu