Boļševiki

Boļševiki (krievu: большевики — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912. gada partijas kongresā ieguva vairākumu Vladimira Uļjanova (Ļeņina) vadībā un atšķēlās no partijas, izveidojot Krievijas Sociāldemokrātisko Strādnieku (boļševiku) partiju. Par savu mērķi uzskatot komunisma ieviešanu, partija pēc 1917. gada Oktobra apvērsuma pārdēvējās par Krievijas komunistisko (boļševiku) partiju (Российская коммунистическая партия (большевиков) — РКП(б)) un saglabāja šo nosaukumu līdz 1925. gadam.

Boļševiki

Большевики
1920. gada Boļševiku partijas sapulce: sēž (no kreisās uz labo) Jenukidze, Kaļiņins, Buharins, Tomskis, Laševičs, Kameņevs, Preobraženskis, Serebrjakovs, Ļeņins un Rikovs
Pēctecis	Krievijas komunistisko (boļševiku) partija
Izveidots	1903; 121 gadi (1903)
Dibinātājss	Vladimirs Ļeņins
Likvidēts	1952. gadā[1]
Galvenā mītne	Dažādas
Produkts	Pravda (avīze)
Vadītājs	Vladimirs Ļeņins
Jumta organizācija	Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

No 1925. līdz 1952. gadam partijas nosaukums bija "Vissavienības Komunistiskā (boļševiku) partija" (Всесоюзная коммунистическая партия (большевиков) (ВКП(б)).

No 1952. līdz 1991. gadam partijas nosaukums bija "Padomju Savienības komunistiskā partija" (Kоммунистическая партия Советского Союза (КПСС)).

1991. gadā Krievijas Federācijā partija tika likvidēta.