1857. gads
gads
- Šis raksts ir par 1857. gadu. Par citām jēdziena 1857 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1857. (MDCCCLVII) bija parastais gads, kas sākās ceturtdienā.
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Gregora kalendārs | 1857 MDCCCLVII |
Ab urbe condita | 2610 |
Armēņu kalendārs | 1306 ԹՎ ՌՅԶ |
Asīriešu kalendārs | 6607 |
Bahāju kalendārs | 13—14 |
Bengāliešu kalendārs | 1264 |
Berberu kalendārs | 2807 |
Budistu kalendārs | 2401 |
Birmiešu kalendārs | 1219 |
Bizantiešu kalendārs | 7365—7366 |
Ķīniešu kalendārs | 丙辰年 (Uguns drakons) 4553 vai 4493 — līdz — 丁巳年 (Uguns čūska) 4554 vai 4494 |
Koptu kalendārs | 1573—1574 |
Etiopu kalendārs | 1849—1850 |
Ebreju kalendārs | 5617—5618 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 1913—1914 |
- Shaka Samvat | 1779—1780 |
- Kali Juga | 4958—4959 |
Holocēna kalendārs | 11857 |
Igbo kalendārs | 857—858 |
Irānas kalendārs | 1235—1236 |
Islāma kalendārs | 1273—1274 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 12 dienas |
Korejas kalendārs | 4190 |
Notikumi labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- 24. janvāris — dibināta Kolkatas Universitāte.
Marts labot šo sadaļu
- 3. marts — Francija un Apvienotā Karaliste formāli pieteica karu Ķīnai Otrajā Opija karā.
- 4. marts — ASV prezidenta amatā stājās Džeimss Bjūkenens, nomainot Frenklinu Pīrsu.
- 12. marts — Parīzes Operā notika Džuzepes Verdi operas "Simons Bokanegra" pirmizrāde.
- 21. marts — zemestrīce Tokijā, Japānā, dzīvību zaudēja vairāk kā 100 000 cilvēku.
- 25. marts — patentēts fonogrāfs.
Augusts labot šo sadaļu
- 16. augusts — Rimini notika Džuzepes Verdi operas "Aroldo" pirmizrāde.
Oktobris labot šo sadaļu
- 24. oktobris — Šefīldā, Anglijā tika dibināts pasaulē pirmais futbola klubs Sheffield F.C.
Novembris labot šo sadaļu
- 15. novembris — saskaņā ar Rīgas pilsētas centra rekonstrukcijas plānu, tika uzsākta Rīgas mūra vaļņu norakšana.
Dzimuši labot šo sadaļu
- 22. februāris:
- Roberts Beidens-Pauels (Robert Baden-Powell), anglis, skautu kustības dibinātājs (miris 1941.)
- Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz), vācu fiziķis (miris 1894.)
- 22. marts — Pols Dumērs (Paul Doumer), franču politiķis (miris 1932.)
- 25. marts — Ogists Serurjē (Auguste Serrurier), franču loka šāvējs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (miris nav zināms)
- 5. aprīlis — Aleksandrs I (Александър I), Bulgārijas kņazs (miris 1893.)
- 6. maijs — Šarls Frederiks Petī (Charles Frédéric Petit), franču loka šāvējs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (miris 1947.)
- 11. maijs — Sergejs Aleksandrovičs (Сергей Александрович), Krievijas valsts darbinieks (miris 1905.)
- 31. maijs — Pijs XI (Pius PP. XI), Romas pāvests (miris 1939.)
- 2. jūnijs — Edvards Elgars (Edward Elgar), angļu komponists (miris 1934.)
- 11. jūnijs — Antonijs Grabovskis (Antoni Grabowski), poļu inženieris, esperanto entuziasts (miris 1921.)
- 5. jūlijs — Klāra Cetkina (Clara Zetkin), vācu marksiste (mirusi 1933.)
- 30. jūlijs — Torsteins Veblens (Thorstein Veblen), amerikāņu ekonomists (miris 1929.)
- 13. augusts — Manuels de Eskandons (Manuel de Escandón), meksikāņu polo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1940. gadā)
- 5. septembris (pēc jaunā stila 17. septembris) — Konstantīns Ciolkovskis (Константин Эдуардович Циолковский), krievu zinātnieks, kosmonautikas popularizētājs (miris 1935.)
- 8. septembris — Georgs Mihaeliss (Georg Michaelis), Vācijas kanclers (miris 1936.)
- 12. septembris — Georgs Henriks Breitners (George Hendrik Breitner), nīderlandiešu gleznotājs un fotogrāfs (miris 1923.)
- 15. septembris — Viljams Tāfts (William Howard Taft), ASV 27. prezidents (miris 1930.)
- 23. septembris — Volters Rezerfords (Walter Rutherford), skotu golferis, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1913. gadā)
- 31. oktobris — Aksels Munte (Axel Munthe), zviedru ārsts un rakstnieks (miris 1949.)
- 3. novembris — Mihails Aleksejevs (Михаил Васильевич Алексеев), krievu ģenerālis (miris 1918.)
- 26. novembris — Ferdinands de Sosīrs (Ferdinand de Saussure), Šveices lingvistiķis (miris 1913.)
- 28. novembris — Alfonso XII Burbons (Alfonso XII de Borbón), Spānijas karalis (miris 1885.)
- 3. decembris — Džozefs Konrads (Joseph Conrad), poļu izcelsmes britu rakstnieks (miris 1924.)
Miruši labot šo sadaļu
- 27. janvāris — Doroteja fon Līvena (Dorothea Fürstin von Lieven), Kristofa fon Līvena sieva, ietekmīga Eiropas diplomātisko aprindu vidutāja (dzimusi 1784.)
- 2. maijs — Alfreds de Misē (Alfred de Musset), franču rakstnieks (dzimis 1810.)
- 23. maijs — Ogistēns Košī (Augustin Louis Cauchy) franču matemātiķis (dzimis 1789.)
- 15. jūlijs — Kārlis Černi (Carl Czerny), austriešu mūziķis (dzimis 1791.)
- 5. septembris — Ogists Konts (Auguste Comte), franču filozofs (dzimis 1798.)
- 26. novembris — Jozefs fon Eihendorfs (Joseph von Eichendorff), vācu rakstnieks (dzimis 1788.)
- 15. decembris — Džordžs Kailijs (George Cayley), angļu izgudrotājs (dzimis 1773.)
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
🔥 Top keywords: 2024. gada Pasaules čempionāts hokejāSākumlapaLatvijas hokeja izlaseSpecial:Search2023. gada Pasaules čempionāts hokejāPasaules čempionāts hokejā2025. gada Pasaules čempionāts hokejāRodrigo LaviņšKaspars DaugaviņšArtūrs ŠilovsVikipēdija:KontaktiKristers GudļevskisLatvijaHokejsSpecial:RecentChangesLatvijas hokeja izlase 2023. gada Pasaules čempionātāRodrigo ĀbolsHarijs Vītoliņš (1968)Artis ĀbolsKarless PudždemonsVispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētkiI Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētkiPadomju džinsiBrīvības piemineklisEiropas SavienībaRīgaDans LočmelisRīgas "Dinamo"Artūrs IrbeEvika SiliņaKristiāns RubīnsEdgars MasaļskisLatvijas hokejisti NHLASV hokeja izlaseNATOMetjū TkačuksMatīss Kivlenieks2024. gada vasaras olimpiskās spēlesAnta Aizupe