Kocēni vald
Kocēni vald (läti keeles Kocēnu pagasts) on vald Lätis Valmiera piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Valmiera linnaga, Dikļi, Vaidava, Zilaiskalnsi, Bērzaine, Kauguri, Burtnieki ja Valmiera vallaga ning Cēsise piirkonna Liepa ja Stalbe vallaga.
| Kocēni vald | |
|---|---|
| läti Kocēnu pagasts | |
| Pindala: 184,8 km² | |
Elanikke: 2678 (1.01.2023)[1]  | |
| Rahvastikutihedus: 14,5 in/km² | |
| Keskus: Kocēni | |
 |
_castle_-_White_tower_-_panoramio.jpg)
Valla pindala on 185 km². 2016. aasta seisuga elas seal 3105 inimest.[2] Valla keskus on Kocēni küla.
Ajalugu muuda
Valla aladel asus varem Kokmuiža mõis (Kokenhof) oma Kaļļa (Kārļa), Upītese, Brēmeļe, Stukūža ja Silupīši karjamõisaga. Sellest moodustatud vald kandis aastani 1925 nime Koki vald, aastani 1939 oli see Kokmuiža vald ja sealt edasi kandis see tänapäevast nimetust. Aastal 1935 oli selle pindala 78,8 km² ja seal oli 1956 elanikku.[3] 1945. aastal moodustati vallas Kocēni ja Dūķeri külanõukogu, aastal 1949 vald likvideeriti. Aastal 1950 liideti Kocēni külanõukoguga likvideeritav Dūķeri külanõukogu. Aastal 1962 liideti vallaga osa likvideeritavast Mujāni külanõukogust, aastal 1975 aga osake Zilaiskalnsi maaterritooriumist.[4] Aastal 1990 muudeti külanõukogu Kocēni vallaks. Aastatel 2009–2021 kuulus vald Kocēni piirkonda.
Loodus muuda
Vald jääb Tālava madalikule. Suurimaks jõeks on Koiva jõgi, tähtsamad jõed on veel selle lisajõgi Jumara jõgi ja valla lääneosas voolav Briede jõgi. Vald asub osaliselt Gauja rahvuspargis, osaliselt aga Põhja-Vidzeme biosfääri kaitsealal.
Looduskaitse all on Gauri künnapuu, Sprosti tamm, Cīļi sauna pappel, Mazvējiņi tamm, Noriņase tammed, Jaundzērvesi tamm, Lielbrendiķi tamm, Lieldzērvesi tamm, Lielģeriņi tamm, Pankase tamm, Grantskalni tamm, Mujāni kooli tammed, Dravēni vaher, Pālēni tammed, Tiltiņi teine tamm, Vecprikuļi pärn, Maitiņi pärn, Vecmeicēni saar, Ošlejase tamm, Šustese pärn, Vīķvēni pärn, Vīķvēni sauna tamm, Kokmuiža allee pärnad, Kokmuiža tiigi tammed, Kokmuiža tamm, Kocēni lasteaia tamm, Kocēni tiigi tamm, Robiņi künnapuu, Kalmīši tamm, Ridēni tamm, Rubene rahn, Deidari vahtrad, Auniņi tamm, Vīteļi allee pärn, Cēļi saar, Cēļi tamm, Peņģi tamm, Paipalase tamm, Vīteļi künnapuu, Deidari vahtrad, Bokase pärn, Mežuļi jalakas, Straupnieki mänd, Dukuļi allikad, Vīksnase vaher, Ķieģeļmuiža lehis, Ķieģeļmuiža pärn, Ķieģeļmuiža allee pärnad ja Karitēni pärn. Valla idapiiri ääres paikneb osaliselt Vīķvēni soo hoiuala, valda jääb ka 118,2 hektari suurune Zilaiskalnsi hoiuala.[5]
Kaitstavad mälestised muuda
Kultuurimälestistest on riikliku kaitse all Rubene kirik, kiriku kantsel ja selle maalingud, Mujāni palvemaja ning Mujani vasallilinnus, hiiepaigad Vītolēni kivi ja Zilais kalnsi ohvrikivi, Vaidava ning Cimpēni linnamäed ja Ruģēni ning Draņķi muinaskalmed.[6] Valda jäävad veel muinsuskaitse alused Rubene kihelkonnakool, hiiepaik Pobrenči püha allikas, Jānēni muinaskalme ja keskaegne kalmistu Ķikuti Kirikumägi.[7]
Asustus muuda
Aastal 2011 elas vallas 2625 lätlast, 175 venelast, 37 valgevenelast, 7 ukrainlast, 12 poolakat ja 18 leedulast.[8]
Valla külad:
| Küla | Küla tüüp | Elanike arv[9] |
|---|---|---|
| Baldieši | skrajciems | ~35 (2007) |
| Beites | mazciems | ~91 (2007) |
| Brandeļi | skrajciems | 206 (2021) |
| Brēmeles | skrajciems | ~14 (2007) |
| Brīnumi | skrajciems | ~13 (2007) |
| Cimpēni | skrajciems | ~10 (2007) |
| Dūķeri | mazciems | 29 (2007) |
| Kocēni | lielciems | 949 (2021) |
| Krogzemji | mazciems | 13 (2007) |
| Ķieģeļi | mazciems | |
| Liepas | skrajciems | 39 (2007) |
| Mujāni | skrajciems | 20 (2007) |
| Noriņas | skrajciems | ~20 (2007) |
| Pankas | skrajciems | 19 (2007) |
| Peņģi | skrajciems | ~20 (2007) |
| Puškari | skrajciems | ~15 (2007) |
| Rāvas | skrajciems | ~12 (2007) |
| Rieviņas | mazciems | ~20 (2007) |
| Rubene | vidējciems | 412 (2021) |
| Sarmas | mazciems | ~25 (2007) |
| Sprīdīši | skrajciems | ~39 (2007) |
| Sprosti | skrajciems | 14 (2007) |
| Šalkas | mazciems | |
| Zeltiņi | skrajciems | 50 (2007) |
| Tarnīsas | skrajciems | 47 (2001) |
| Tilgaļi | skrajciems | ~20 (2007) |
| Tožas | vidējciems | ~95 (2007) |
| Upītes | skrajciems | 17 (2007) |
| Vaivari | vasarnīcu ciems |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[9]
Viited muuda
- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022, vaadatud 3.10.2023.
- ↑ Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- ↑ 9,0 9,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra Vietvārdu datubāze.
Välislingid muuda
Kocēni vald – pildid, videod ja helifailid Wikimedia Commonsis