Rūdolfs Virhovs

Rūdolfs Ludvigs Kārlis Virhovs (vācu: Rudolf Ludwig Karl Virchow; dzimis 1821. gada 13. oktobrī, miris 1902. gada 5. septembrī) bija vācu ārsts, antropologs, patologs, vēstures pētnieks un politiķis. Modernās patoloģijas pamatlicējs. Devis būtisku ieguldījumu sociālās medicīnas attīstībā.

Rūdolfs Virhovs
Rudolf Virchow
Rūdolfs Virhovs
Personīgā informācija
Dzimis1821. gada 13. oktobrī
Šīfelbeina, Prūsijas karaliste
(mūsdienās Svidvina, Karogs: Polija Polija)
Miris1902. gada 5. septembrī (80 gadi)
Berlīne, Vācijas impērija
(mūsdienās Karogs: Vācija Vācija)
Tautībavācietis
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātnemedicīna, patoloģija, sociālā medicīna
Darba vietasHumbolta Berlīnes universitāte, Vircburgas universitāte
Alma materPrūsijas Militārā akadēmija
StudentiFrīdrihs Daniels fon Reklinghauzens, Francis Boass, Lotārs Meiers
Sasniegumi, atklājumicitopatoloģijas pamati, šūnu dalīšanās
ApbalvojumiKopleja medaļa

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1821. gadā Pomerānijā. Studēja Prūsijas Militārājā akadēmijā, pēc tam strādāja Charité slimnīcā, Humbolta Berlīnes universitātē, vēlāk Vircburgas universitātē.

Darbi labot šo sadaļu

Virhovs ir citopatoloģijas jeb šūnu patoloģijas pamatlicējs, viņš pirmais izskaidroja vairāku slimību (piemēram, leikēmijas) citopatoloģisko būtību. Atbalstīja un ieviesa zinātnes apritē Roberta Rēmaka uzskatu par jaunu šūnu veidošanos dalīšanos rezultātā.

Rūdolfs Virhovs proponēja modernās sanitārijas nozīmi cīņā pret slimībām. Bija gan Prūsijas, gan Vācijas impērijas parlamenta deputāts un viens no redzamākajiem Oto fon Bismarka oponentiem.

Nodarbojās arī ar senatnes pētniecību. Piedalījās Heinriha Šlīmaņa arheoloģiskajos izrakumos Trojā. 1877. gada vasarā Rūdolfs Virhovs ieradās Latvijā un datēja Āraišu ezerpili. Pēdējo reizi Rīgā viesojās 1896. gada vasarā.

Ārējās saites labot šo sadaļu