Rūdolfs Siverss
Rūdolfs Siverss (krievu: Сиверс, Рудольф Фердинандович; 1892. gada 23. novembris [v.s. 11. novembrī] — 1918. gada 8. decembris) bija padomju militārais darbinieks.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis Pēterburgā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā no 1914. līdz 1917. gadam. Krievijas impērijas armijā uzdienējies līdz praporščika (jaunākais virsnieks) pakāpei. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas ievēlēts pulka revolucionārajā komitejā. Bija viens no 12. armijas avīzes krievu valodā “Okopnaja Pravda” (“Ierakumu taisnība”) radītājiem un redaktoriem. 1917. gada jūlijā arestēts ar Pagaidu valdības akceptu. No aresta atbrīvots 1917. gada Oktobra revolūcijas notikumu virpulī. Pēc tam komandējis vienību no sarkangvardiem un matrožiem pret Krasnova spēkiem (Pulkovas rajonā).
1917. gada novembrī viņu nosūtīja uz Ukrainu, kur viņš piedalījās Donbasa ieņemšanā un Kaļedina spēku likvidācijā. 1918. gada februārī vadīja Sociālistisko armiju cīņās par Rostovu pie Donas, kura tika veiksmīgi ieņemta Pēc tam ieņēma Taganrogu. No marta līdz aprīlim komandēja 5. padomju armiju (vēlāk pārdēvēta par 2. speciālo) pret vāciešiem Ukrainas teritorijā. 1918. gada vasarā vadīja Speciālo brigādi (no septembra 1. Speciālā ukraiņu brigāde). 1918. gada 15. novembrī tika smagi ievainots. Vēlāk miris Maskavā no šī ievainojuma. Apbedīts Petrogradā, Marsa laukā.