Portāls:Astronomija

Zinātne Astronomija Kosmonautika

Laipni lūdzam astronomijas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par astronomiju.

izmainīt

Astronomijas portāls

Astronomija (grieķu: astron - zvaigzne; nomos - likums) ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību. Astronomija ir cieši saistīta ar citām zinātnēm, kā, piemēram, ar fiziku, ķīmiju, meteoroloģiju, ģeogrāfiju, bioloģiju un, protams, ar matemātiku. Astronomijā uzkrātās zināšanas tiek izmantotas cilvēces praktiskajām vajadzībām.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

STS-123 bija Space Shuttle Endeavour ekspedīcija uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Starts notika 2008. gada 11. martā 06:28 UTC no Kenedija kosmiskā centra starta laukuma 39A. 2008. gada 27. martā 00:40:41 UTC Endeavour nolaidās. Lidojuma ilgums bija 15 dienas 18 stundas 12 minūtes 27 sekundes. Šis lidojums bija trešais ilgākais Space Shuttle vēsturē.

STS-123 misijas galvenais uzdevums bija nogādāt SKS Japānā būvētā moduļa Kibo hermētisko sekciju un Kanādā izgatavoto manipulatoru Special Purpose Dexterous Manipulator. Ar kosmoplānu stacijā ieradās SKS 16. ekspedīcijas jaunais dalībnieks Gerets Reismens, kas nomainīja Leopoldu Eijāru. Misijas laikā tika veiktas piecas iziešanas kosmosā.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Kategorijas un galvenie temati

izmainīt

Izmeklēts attēls

Autors: Saperaud

Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai. Pazīstams ar lielu vulkānisko darbību.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Vai tu zināji...

... ka lielākā no Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskopiem RT-32 (attēlā) antenas diametrs ir 32 m?
... ka citplanētas Kepler-7b, kas atrodas Liras zvaigznājā, vidējais blīvums ir mazāk par vienu septiņpadsmito daļu no Jupitera blīvuma, līdz ar to tā ir viena no "irdenākajām" pašlaik zināmajām planētām?
... ka sarkanie punduri ir visbiežāk sastopamais zvaigžņu veids mūsu galaktikā, tomēr tie ir grūti novērojami objekti savas mazās starjaudas dēļ?
... Lielo debašu galvenais strīdus jautājums bija vai tālie miglāji ir nelieli objekti, kas ietilpst mūsu galaktikā, vai tās pašas par sevi ir atsevišķas galaktikas?
... vienīgās apdzīvotās vietas, kur bija redzams pilns 2015. gada 20. marta saules aptumsums un bija iespējama nokļūšana ar publiski pieejamu transportu, bija Fēru Salās un Svalbārā?

izmainīt

Jaunākās ziņas

2017. gada jūnijs.

(Saules sistēma) ASV un Francijas zinātnieki, pamatojoties uz “Vega-2” un “Venera-10” datiem, izveidoja Venēras atmosfēras modeli. Atmosfēras modelēšanas procesā tika noskaidrotas divas īpatnības – augsta atmosfēras blīvuma pakāpe un tās gaisa slāņa riņķošana, kas pārsniedz pašas planētas rotācijas ātrumu. Venēras atmosfēra sastāv no divām pamatkomponentēm – ogļskābās gāzes un slāpekļa, kuras pēc eksperimenta rezultātiem augsta spiediena apstākļos, kādi ir uz Venēras virsmas, izrāda specifiskas īpatnības. Pēc aprēķiniem tās nesajaucas, bet CO₂ it kā “nogrimst” atmosfēras dibenā un koncentrējas uz planētas virsmas. Savukārt N₂ “uzpeld” uz mazāk blīvo apgabalu un uzkrājas tur. Planetologi nosauca to par divu gāzu gigantisko “burbuļu” cirkulāciju. Šī iemesla dēļ, domājams, “Vega-2” konstatēja temperatūras “lēcienus”, jo nosēžoties tā izlidoja cauri abiem “burbuļiem” ar atšķirīgu iekšējo temperatūru.
(Mūsu galaktika) Saskaņā ar jauno pētījumu, mūsu galaktikā var būt ap 100 miljardu brūno punduru. Tie ir kosmiski objekti, kuru masa ir mazāka par zvaigžņu masu, bet lielāka nekā planētam, un tādēļ tur nevar notikt kodoltermiskā sintēze. Pirmo reizi tie tika atrasti 1995. gadā. Visi atrastie punduri līdz šim brīdim bija līdz 1500 gaismas gadu attālumam, jo to vājais starojums ir grūti konstatējams. Aplūkojot RCW 38 zvaigžņu kopu 5500 g.g. attālumā, tika konstatēta daudz lielāka šo objektu koncentrācija. Pētījumi parādīja, ka brūno punduru veidošanās ir atkarīga no vides, jo tie vairāk ir izplatīti apgabalos ar zvaigžņu blīvāku izvietojumu.
(Visums) Galaktiku centros parasti izvietojas masīvi melnie caurumi. NASA rentgenstaru kosmiskā observatorija “Chandra” konstatēja no galaktiku centriem nākošus kompaktus cietā rentgenstarojuma avotus, kas nāk no nelieliem, dažu simtu gaismas gadu izmēra apgabaliem, kas ietver galaktikas centrālos melnos caurumus. Pētot samērā netālo (ap 70 mlj. g.g.) galaktiku ESO428-G014 izbrīnu radīja tas, ka tās rentgenstarojums iziet no no samērā plaša areāla, kas mērams vairākos tūkstošos, nevis simtos gaismas gadu. Šis ir pirmais gadījums, kad tika konstatēts “izkliedētais” galaktikas cietais rentgenstarojums. Pašlaik zinātnieki meklē izskaidrojumu šim fenomenam.

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Galileo Galilejs (itāļu: Galileo Galilei, dzimis 1564. gada 15. februārī, miris 1642. gada 8. janvārī) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Dinamikas kā zinātnes nozares un eksperimentālās fizikas pamatlicējs. Definējis inerces likumu un brīvā kritiena likumu, formulējis ķermeņa kustības pa slīpni un trajektoriju pamatprincipus (ripinot lodi pa slīpni un mērot tās atrašanās vietu dažādos laika sprīžos, konstatēja, ka lodes ātruma palielināšanās ir proporcionāla tās kustības laikam); izvirzīja ideju par kustības un miera stāvokļa relativitāti (Galileja relativitātes princips); izgudroja arī termoskopu (mūsdienu termometra priekšteci). Izveidojis teleskopu un veicis virkni atklājumu astronomijā: jaunus objektus kosmosā (piemēram, Jupitera pavadoņus), kosmosa objektu rotāciju ap savu asi. Heliocentrisma koncepcijas piekritējs.

Lasīt vairāk...

izmainīt