Merva

Merva (turkmēņu: Merw, persiešu: مرو), dažādos vēstures periodos arī Aleksandrija, Margiānas Antiohija un Marvalsahidžana (Marw al-Shāhijān) bija viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām senajā Zīda ceļā pie Murgapas upes iekšējās deltas. Pilsētas drupas (faktiski vairāku pilsētu drupas no dažādiem periodiem) mūsdienās atrodas Turkmenistānā, 30 kilometrus uz austrumiem no mūsdienu Mari pilsētas.

Merva
Merw
Mervas drupas no putna lidojuma
Merva Rādīt kartē "Turkmenistāna" Merva Rādīt kartē "Āzija"
Atrašanās vieta	Turkmenistāna, Mari velajets, Bairamali
Koordinātas	37°39′46″N 62°11′33″E / 37.662778°N 62.1925°E / 37.662778; 62.1925Koordinātas: 37°39′46″N 62°11′33″E / 37.662778°N 62.1925°E / 37.662778; 62.1925
Vēsture
Dibināšana	pirms 30. gadsimts p.m.ē.
Pamešana	13. gadsimtā nopostīta (19. gadsimta sākumā pamesta pilnībā)
Periodi	Senie laiki
Piezīmes
Stāvoklis	arheoloģisks piemineklis
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Valsts vēstures un kultūras parks "Senā Merva"/State Historical and Cultural Park "Ancient Merv"
Tips	Kultūra
Kritērijs	ii, iii
Iekļauts	1999 (23. sesija)
Aizsardzības nr.	886
Valsts	Turkmenistāna
Reģions	Āzija un Okeānija

Mervas oāzē cilvēka apdzīvotības pēdas atklātas no 30. gadsimta p.m.ē. Ahemenīdu impērijas laikā tā bija Margiānas satrapijas centrs. Vēlākos gados to kontrolēja arābi, seldžuki (tā 1118. līdz 1153. gadam tā bija Seldžuku impērijas austrumu galvaspilsēta) un Sefevīdi. 12. un 13. gadsimtā Merva bija viena no lielākajām pilsētām pasaulē, tajā dzīvoja ap 500 000 tūkstoši iedzīvotāju. 1221. gadā mongoļi Čingishana dēla Toluja vadībā nopostīja pilsētu, sistemātiski nogalinot visus iedzīvotājus. Pēc dažu vēsturnieku domām nogalināto skaits varētu būt ap miljons cilvēku. Kaut arī 15. gadsimtā pilsēta tika atjaunota, tā nekad vairs neatguva iepriekšējo ietekmi un līdz 19. gadsimta sākumam tika pilnībā pamesta.

1999. gadā Mervas pilsētas atliekas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.