Absolūtā monarhija
Monarhijas paveids, kad monarham ir neierobežota vara
Absolūtā monarhija ir monarhijas paveids, kad monarham (karalim, valdniekam, ķēniņam) ir neierobežota vara (politiskā, reliģiskā un saimnieciskā ziņā) un kad monarhs vienpersoniski gan valda, gan pieņem lēmumus. Valsts sasniedz visaugstāko centralizācijas pakāpi. No formāli juridiskā viedokļa raugoties, absolūtajā monarhijā valsts vadītājs (monarhs) koncentrē visu likumdošanas un izpildvaras varu savas rokās, patstāvīgi nosaka nodokļus un pārvalda valsts finanses.
Absolūtā monarhija Eiropā lielākoties bija no 16. līdz 18. gadsimtam. Šī valsts forma savu kulmināciju sasniedza Francijas karaļa Luija XIV laikā, kurš sistemātiski īstenoja savu slaveno kursu L'Etat c'est moi ("valsts esmu es").
Skatīt arī labot šo sadaļu
Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
🔥 Top keywords: SākumlapaIta Kozakeviča2024. gada Pasaules čempionāts hokejāIndulis StrazdiņšPar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurssVikipēdija:KontaktiSpecial:SearchLatvijas hokeja izlaseMotociklu vasaraLatvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienaLatvijas Tautas fronteAnsis KaupēnsLatvijas neatkarības atjaunošanaArtūrs ŠilovsLatvijaMātes dienaKarless PudždemonsDaumants Kalniņš (dziedātājs)Islāms2023. gada Pasaules čempionāts hokejāZigfrīds Anna MeierovicsDiskusija:IslāmsPasaules čempionāts hokejāVella kalpiRīgaVilkaču mantiniece (filma)Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienasLatvijas Republikas proklamēšanas dienaMirāža (filma)Special:RecentChangesKnuts SkujenieksLatvijas TelevīzijaImants ZiedonisElpojiet dziļiPēteris GaudiņšLatvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījumsKrišjānis BaronsOtrais pasaules karš