Pneimonija

Pneimonija
	Klasifikācija un saites uz ārējiem avotiem
	Plaušu rentgens ir viens no veidiem, kā diagnosticē pneimoniju
Specialitāte	pulmonoloģija, infekcijas slimība
Simptomi	klepus, apgrūtināta elpošana, sāpes krūšu kurvī, paaugstināta ķermeņa temperatūra
Slimošanas ilgums	dažas nedēļas
Cēloņi	baktērijas, vīrusi, aspirācija
Riska faktori	mukoviscidoze, hroniska obstruktīva plaušu slimība, bronhiālā astma, cukura diabēts, sirds mazspēja, smēķēšana
Diagnosticēšana	pēc simptomiem, krūšu rentgenogrāfija, krēpu mikroskopiskā izmeklēšana
ICD-10	J10-J18
PME	PME

Pneimonija (no sengrieķu: πνεῠ́μων, pneúmōn — 'plaušas') jeb plaušu karsonis ir plaušu iekaisuma slimība dažādos lielākos un mazākos apvidos,^[1] kas galvenokārt skar mazus gaisa maisiņus alveolas. Alveolas veselam cilvēkam nodrošina skābekļa uzņemšanu; tās ir mikroskopiskas, ar gaisu pildītas cistas. Pneimonijas raksturīgākie simptomi ir klepus, sāpes krūšu kurvī, paaugstināta ķermeņa temperatūra un apgrūtināta elpošana.^[2]

Pneimoniju var izraisīt dažādi cēloņi, tai skaitā inficēšanās ar baktērijām, vīrusiem, sēnēm vai parazītiem, kā arī ķīmiski vai fiziski bojājumi plaušu tuvumā. Pneimonijas izcelsme dažreiz tiek aprakstīta arī kā idiopātiska, tas ir, saslimšanas cēlonis nav skaidri zināms.

Klasifikācija labot šo sadaļu

Sadzīvē iegūtā pneimonija (angļu: community-acquired pneumonia), ja cilvēks saslimst ārpus slimnīcas, biežākie izraisītāji ir pneimokoks (Streptococcus pneumoniae) un Pfeifera nūjiņa, kā arī atipiskās pneimonijas izraisošās mikoplazmas (Mycoplasma pneumoniae), hlamīdijas (Chl. pneumoniae) un gripas vīrusi.^[3]
Slimnīcā iegūtā pneimonija (hospital-acquired pneumonia, nosocomial pneumonia), kas sākas vismaz 48—72 stundas pēc iestāšanās slimnīcā. Biežākie izraisītāji ir gramnegatīvās nūjiņas (klebsiella, legionella, zarnu nūjiņas, Proteus, pseidomonas, zeltainais stafilokoks). Ar to saslimst 0,5—1% hospitalizēto personu un īpaši bieži (15—20%) intensīvās terapijas nodaļu slimnieki.^[3]
Aspirācijas pneimonija, ar kuru saslimst personas ar samaņas un rīšanas traucējumiem. Biežākie izraisītāji ir anaerobās baktērijas, piemēram, Peptostreptococcus, Bacteroides, Prevotella un Fusobacterium nucleatum. Aspirācijas pneimonija bieži komplicējas ar plaušu abscesu un/vai empiēmu.^[3]

Atsauces labot šo sadaļu

↑ «Plaušu karsonis» (latviešu). Populārā Medicīnas Enciklopēdija 1984.gads. Skatīts: 2018. gada 5. augustā.
↑ «Pneimonija (plaušu karsonis)» (latviešu). VISAS zāles. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. Jūlijs. Skatīts: 2018. gada 5. augustā.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 Sadzīvē iegūta pneimonija. I daļa Arhivēts 2020. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē. Mazjānis I., Tirāns E., Leimane V., Krūmiņa A., Sīmanis R. "Doctus", Septembris 2007

Ārējās saites labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: pneimonija.
«Plaušu karsonis» (latviešu). Populārā Medicīnas Enciklopēdija 1984.gads.

Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[PME-1] «Plaušu karsonis» (latviešu). Populārā Medicīnas Enciklopēdija 1984.gads. Skatīts: 2018. gada 5. augustā.

[visas_zāles-2] «Pneimonija (plaušu karsonis)» (latviešu). VISAS zāles. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. Jūlijs. Skatīts: 2018. gada 5. augustā.

[Doctus-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 Sadzīvē iegūta pneimonija. I daļa Arhivēts 2020. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē. Mazjānis I., Tirāns E., Leimane V., Krūmiņa A., Sīmanis R. "Doctus", Septembris 2007

[1]

[2]

[3]